Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
salipt
salipt -līpu, -līpi, -līp, pag. -lipu; intrans.
1.parasti 3. pers. Līpot sasaistīties, savienoties.
Piemēri..naudaszīmes bija saritinājušās kopā un salipušas, pirksti drebēja.
1.1.Līpot sasaistīties (ar ko).
PiemēriMigla bija nosēdusies koku zaros un pārvērtusies sarmā. Neskaitāmi kristāliņi bija salipuši ap vissīkāko zariņu.
1.2.pārn. Aizvērties (par tāda cilvēka acīm, kurš nevar pārvarēt miegu).
PiemēriKur gan viņa atrodas? Regīna pastiepj roku, lai atvilktu aizkariņus, bet aizkariņu nav. Acis salipušas, un plaksti tik smagi.
1.3.Ielipt (par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.).
PiemēriVīriem bārdas pinkās bija salipuši pelēki putekļi.
2.Novietoties (kam) cieši klāt (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriPagalmā ap mašīnu salipuši skolnieki..
Avoti: 7-1. sējums