pakārtot
pakārtot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst atkarīgs (no kā).
PiemēriVisu iespēt nevar, vienmēr cilvēkam jāprot no kaut kā atteikties, pakārtojot to svarīgākam.
2.val. Saistīt (valodas vienību, piemēram, vārdu, teikuma sastāvdaļu) ar citu valodas vienību pakārtojumā.
PiemēriSaikļi, saistīdami salikta pakārtojuma teikuma komponentus, pakārto palīgteikumu virsteikumam.
3.Neilgu laiku, mazliet kārtot (piemēram, priekšmetu, telpu).
PiemēriViņas.. mazubrīd pakārtoja mirušās apģērbu un atkal sāka skaļi raudāt.
Avoti: 6-1. sējums