Dievs (arī Dieviņš) (vien, arī vien to, arī to) zin(a) sar.
Dievs (arī Dieviņš) (vien, arī vien to, arī to) zin(a)
Saka, ja kas nav zināms vai skaidrs.
PiemēriDievs zina vai jel maz nomazgājos, kā pienākas, bet ārā [no pirts] es izstreipuļoju noreibis kā dzērājs.
- Dievs zina vai jel maz nomazgājos, kā pienākas, bet ārā [no pirts] es izstreipuļoju noreibis kā dzērājs.
- ..arājs, slaucīdams sviedrus grūtās vagas galā, nopūtās: «Dievs vien zin, kur mana laime palikusi. Kā ūdenī iekritusi.»
- «Viņš aizbrauca.» -.. «Uz kurieni?» - «To dievs zina. Viņš nav no tiem, kas ar cilvēkiem sarunājas.»