zināt
zināt zinu, zini, zina (retāk zin), pag. zināju; trans.
1.Būt tādam, kam ir, parasti pietiekamas, zināšanas (2).
PiemēriZināt drauga adresi.
- Zināt drauga adresi.
- Zināt jaunā kaimiņa vārdu.
- Zināt jaunākos notikumus.
- Šo to zināt par citiem.
- Zināt dziesmas vārdus.
- Zināt savu darbu.
- Ja es to būtu zinājis!
- Kā lai es to zinu?
- Nezināt neko.
- Es zinu, cik bezdelīdziņu perē uz kūtsaugšas, cik uz klētsvirsus.. Zinu, cik kurā perēklī bērnu..
- «Es kaut ko zinu, bet es tev neteikšu,» viņa beidzot iesāka. - «Nesaki vis,» es atteicu un izlikos vienaldzīgs.
- Kā Kārlēns pavadīja pirmo ziemu, nezinu, jo neredzēju viņu visu ziemu.
- «Otra vēlēšanās,» Jancis turpināja, «lai es zinātu un mācētu visu, kas tik vien pasaulē: rēķinus, stāstus, burvības vārdus, klavieres spēlēt.., visu un tik labi kā neviens cits.»
- Annele neraud. Vai neesot žēl šķirties, - viņai jautā. Viņa purina galvu. Viņa nezina, kas ir: šķirties.
- Meitenes soļi ir klusi, sadzirdēt tos nevar, bet viņš zina, ka pašlaik Malda uz pirkstgaliem zogas tuvāk.
- Un zinu un jūtu: kāds nāk man līdz, Kad sirds kā putns nošķirta trīc.
- pārn. Melnis [zirgs] savu zināja, gāja taisni kā pa stīgu..
- pārn. Līkst, rasas sargāts, pumpurotais zars un zina - košums plauks, un augļi briedīs.
Stabili vārdu savienojumiZināt kā vienreizvienu.
- Zināt kā vienreizvienu — Ļoti labi zināt.
1.1.intrans.: savienojumā ar nenoteiksmi. Būt tādam, kam ir tādas zināšanas (2), ka spēj (ko vēstīt, par ko spriest u. tml.).
PiemēriZināt stāstīt.
- Zināt stāstīt.
- Zināt spriest.
- Annele par to [Aņus vecumu] ir apjautājusies ir šim, ir tam. Bet kas to zina pateikt? Tik atsaka: Aņus dzīvojot jau šais mājās no mūžības.
- Pastā zināja teikt, ka jūs esot apmetušies pie biedra Pederes.
- Mātei viņš liek priekšā jautājumus, uz kuriem tā nezina ne atbildēt.
1.2.intrans.; savienojumā ar nenoteiksmi. Būt tādam, kas spēj, arī mēdz (piemēram, ko veikt, darīt).
PiemēriZināt palīdzēt.
- Zināt palīdzēt.
- Zināt tikai visu nopelt.
- Zināt stāvēt dīkā.
- ..Andra māte zināja mani arvienu aizstāvēt un aizbildināt..
- Targals: Bet tu, kas esi citiem priekšgalā, Uz kura visu acis lūkojas, Tu tik ar jautriem biedriem plītēt zini, Valsts labklājība tev gan maz ko rūp!
1.3.Pazīt (parasti cilvēku), arī būt tādam, kas ir iepazinis (piemēram, kādu faktu, parādību).
PiemēriZināt citam citu.
- Zināt citam citu.
- ..zināja [Mārtiņš] katru garāmbraucēju uz lielceļa, nekļūdīgi pateica, vai tur rej Kalnazarēnu suns..
- «Bet mums ir kopīga paziņa. Jūs taču zināt Ilgu?»
- Andrejs varētu neskatīties - arī tāpat viņš zina katru Zandas kustību, katru soli. Daudzus rītus viņš tā ir gulējis un skatījies..
- Es jūtos Kā pieķerta zādzībā, No dzīves ņemot bez mēra, Savu dvēseli Nezinot lāgā: Vai pietiks, lai maksātu tēriņu?
2.Saprast, apjēgt, būt pārliecinātam (par ko), arī būt tādam, kam ir skaidrība (par ko). Arī apzināties (ko).
PiemēriZināt padomu grūtās situācijās.
- Zināt padomu grūtās situācijās.
- Vienmēr zināt, kā rīkoties.
- Zināt savus trūkumus.
- Dari, kā zini!
- Viņš gluži labi zināja, ka viņš nesapņoja. Šis ledus, šis sāļais jūras vējš, šī rūkoņa, viss, viss bij patiesība..
- Viņš to zināja, Sen jau zināja: Viņam bij jāmirst Šinī sērgā...
- Milzis vairs nezināja, kur likt savas lielās rokas. Tās bij tik stipras un smagas, radītas lieliem un grūtiem darbiem, bet te [virs zemes] bij tik viegls un gaišs, ka bij tīri vai jāizkust.
- Baronlielskungs pieiet pie loga un skatās laukā. Bet, kāpēc viņš iet pie loga un ko skatās, to viņš pats nezin. Viņa kustēšanās ir pilnīgi neapzinīga.
- Visas dienas būs vieglas, visi grūtumi panesami, kad viņa zinās sevi saistītu ar šo cilvēku.
- Viņi nebūt necenšas pazust krūmos, bet izturas uzsvērti mierīgi, kā cilvēki, kas zina savu vērtību..
- Agri brāļu gaiļi dzied, Bet es agri necēlos: Zināj' savu tikumiņu - Drīz darbiņu padarīju.
- pārn. Govis jau ieraudzīja ganu. Jau zināja savu nedarbu. Atsperdamās lēca atpakaļ, nenogaidījušas barga soda.
- pārn. Egle zina savu vietu - meža vērī, dumbrājā, kur maize neaug.
Stabili vārdu savienojumiNezināt (arī nesaprast), ko ķert, ko grābt.
- Nezināt (arī nesaprast), ko ķert, ko grābt sar. — Saka, ja reizē veicami vairāki steidzami darbi.
- Nezināt (retāk zināt), kur grūst sar. — Nezināt (zināt), kur likt, kā iztērēt (pārāk lielu daudzumu).
- Nezināt, kur dēties sar. — Nezināt, kur palikt, patverties.
- Nezināt, kur likties idioma — 1. Būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet.2. Būt, neziņā, ko darīt, iesākt, uz kurieni iet.
3.intrans. Rūpēties, gādāt (par kādu, par ko).
PiemēriZināt par vakariņām.
- Zināt par vakariņām.
- Zināt par kārtību.
- Ieva ir tikai meitene, pa pusei bērns, viņš - vīrs, un viņam jāzina par abiem.
4.parasti pavēles formā. Lieto, lai pievērstu pastiprinātu sarunas biedra, klausītāja uzmanību.
Piemēri..es vakar iepazinos ar mākslinieku... Visās gleznās, zini, jūra un laivas. Bet man jau nu jūra vienreizēji ir patikusi.
- ..es vakar iepazinos ar mākslinieku... Visās gleznās, zini, jūra un laivas. Bet man jau nu jūra vienreizēji ir patikusi.
- «Tev dusmas, ka neesi ielūgta pie Mariannas. Zini, mīļā, tās viesības nav domātas zīdaiņiem.»
- Zini. - Tava zeme paliks, Tavas saknes tavā zemē.
- «Ziniet ko, padomus dodiet tiem, kas tos lūdz. Kā redzat, mēs to netaisāmies darīt.»
- Kādu rītu.. Roze vislielākajā satraukumā paziņoja savai draudzenei Verai: «Zini ko! Mārtiņš cehā vairs nestrādās, viņu aicina par meistaru arodskolā!»
- Ja toreiz, kad es biju jauns, kāds saucās par mūrnieku, tad nu, vai zini! Tādam bija cienīga stāja un pieredze.
- «Nu zini, šotēv, kad tev tik slikti iet, - mainīsimies.»
Stabili vārdu savienojumiNu, (vai) zini. Zini (arī ziniet) ko.
- Nu, (vai) zini — Saka, lai paustu savu attieksmi (parasti negatīvu) pret sarunas biedra teikto, arī lai pievērstu pastiprinātu sarunas biedra uzmanību kādam faktam (parasti negatīvam).
- Zini (arī ziniet) ko — Saka, uzrunājot kādu, pievēršot sarunas biedra uzmanību stāstāmajam.
Stabili vārdu savienojumiDabūt zināt. Dievs (arī Dieviņš) (vien, arī vien to, arī to) zin(a).
- Dabūt zināt — Uzzināt.
- Dievs (arī Dieviņš) (vien, arī vien to, arī to) zin(a)sar. — Saka, ja kas nav zināms vai skaidrs.
- Kas (to, arī to lai) zina, arī kas (nu) var zināt, arī ko (tur) var zināt — Saka, ja nav droši zināms, ja šaubās.
- Katrs bērns zina (arī prot, māk, var pateikt) idioma — Saka par ko vispārzināmu, ļoti vienkāršu.
- Kaut (arī ja) tu zinātu — Saka, ja grib pievērst sarunas biedra uzmanību teiktā svarīgumam.
- Ko tu zini!sar. — Saka, norādot uz sarunas biedra neinformētību, arī neizpratni (par ko).
- Likties zināt idioma — Interesēties, arī rūpēties (par kādu, par ko).
- Negribēt (ne, arī nekā) zināt — Neinteresēties (par ko), arī būt pret (ko).
- Nelikties (ne) zinot (biežāk (ne) zinis) idioma — Neinteresēties, arī nerūpēties (par kādu, par ko).
- Nevar zināt — Saka, ja par ko nav zināms, arī ja nav skaidrības (piemēram, ko darīt, kā izturēties).
- Nevar zināt (arī kas zina), kuros kapos glabās (arī zvanīs)sar. — Saka, ja turpmākais nav zināms, paredzams.
- Piķis (arī vilks) (viņu, arī to) zin(a)!sar. — Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
- Velns (viņu, arī to) zin(a)!vienk. — Izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
- Zināt (savu) ceļu — 1. Zināt iešanas, braukšanas virzienu (uz kurieni, kādu vietu).2. Zināt, kā rīkoties, arī būt skaidrībā par (savu) mērķi, uzdevumu u. tml.
- Zināt kā (savus) piecus pirkstussar. — Ļoti labi zināt.
- Zināt mēru — Apzināties savas rīcības, izturēšanās atbilstību kādām normām.
Avoti: 8. sējums