zināties
zināties -os, -ies, -ās, pag. -ājos; refl.; novec.
1.Zināt1.
Piemēri..vecaiņi.. zinājās apgalvot, ka lausks šoziemis [šoziem] staigās kā aplamnieks, cirzdams ar savu spalgo cirvīti pa labi un kreisi..
2.Zināt3.
PiemēriBet Annele jau nu šos klausīt neies. ..Nav jau nekādi tēvi un mātes! Visi jauna tauta! Lai zinās tik paši par sevi!
4.Kopīgi darboties, rīkoties. Arī sazināties.
PiemēriĻaudis: Klau! Viņš nodevējs, vai redzat nodevēju! Ar burvi viņi abi kopā zinās.
Stabili vārdu savienojumiNu, vai zinies.
Avoti: 8. sējums