zināties
zināties -os, -ies, -ās, pag. -ājos; refl.; novec.
1.Zināt1.
Piemēri..vecaiņi.. zinājās apgalvot, ka lausks šoziemis [šoziem] staigās kā aplamnieks, cirzdams ar savu spalgo cirvīti pa labi un kreisi..
- ..vecaiņi.. zinājās apgalvot, ka lausks šoziemis [šoziem] staigās kā aplamnieks, cirzdams ar savu spalgo cirvīti pa labi un kreisi..
2.Zināt3.
PiemēriBet Annele jau nu šos klausīt neies. ..Nav jau nekādi tēvi un mātes! Visi jauna tauta! Lai zinās tik paši par sevi!
- Bet Annele jau nu šos klausīt neies. ..Nav jau nekādi tēvi un mātes! Visi jauna tauta! Lai zinās tik paši par sevi!
- Par to jāzinās un jārūpējas jums pašiem.
3.Zināt2.
PiemēriViņa zinājās uzsākam garu un atbildīgu, un droši vien ne vieglu ceļu..
- Viņa zinājās uzsākam garu un atbildīgu, un droši vien ne vieglu ceļu..
- Zinājos valkādama [vainagu]; šī beidzama vasariņa.
- pārn. Rokas darba nebijās, zinājās padarot.
4.Kopīgi darboties, rīkoties. Arī sazināties.
PiemēriĻaudis: Klau! Viņš nodevējs, vai redzat nodevēju! Ar burvi viņi abi kopā zinās.
- Ļaudis: Klau! Viņš nodevējs, vai redzat nodevēju! Ar burvi viņi abi kopā zinās.
- Bija [diriģents] ne tikai apguvis vairākas Eiropas valodas, lieliski orientējās laikmeta mūzikā un tās virzienos, personiski zinājās ar virkni tās lielāko pārstāvju..
- Gadiem tā kopā tie zinājās abi.
Stabili vārdu savienojumiNu, vai zinies.
- Nu, vai zinies — Nu, vai zini.
Avoti: 8. sējums