zināms
zināms -ais; s. -a, -ā
1.Divd. → zināt.
2.Iepazīts, parasti ilgāku laiku pazīstams (cilvēks), arī tāds (cilvēks), kura rīcība ir paredzama u. tml.
Piemēri«Tāds kā zināms cilvēks. Nevar tak būt, ka Dzeņu Pēteris?»
4.part. nozīmē Lieto, lai norādītu, ka kas (piemēram, izteikuma saturs) ir skaidrs, neizraisa šaubas. Protams, saprotams.
PiemēriMāte: Es stājoties ceļā?... Zināms, es jau visur esmu ceļā. Ja manis nebūtu, tad jau nekas nebūtu noticis.
Stabili vārdu savienojumiCik zināms. Darīt zināmu. Kā zināms. Nākt zināmam. Nezināms gals.
Avoti: 8. sējums