nosacīts
nosacīts -ais; s. -a, -ā
nosacīti apst.
1.Divd. → nosacīt.
2.Tāds, kas ir atkarīgs no kādiem priekšnoteikumiem, faktoriem (piemēram, par parādībām, norisēm).
3.jur. Tāds, ar ko notiesāto personu atbrīvo no soda (brīvības atņemšanas vai labošanas darbiem), ja tā tiesas noteiktajā pārbaudes laikā neizdara jaunu noziegumu (par kriminālsoda izpildīšanas veidu).
PiemēriNosacītie sodi.
- Nosacītie sodi.
- Notiesāt nosacīti.
- Ja nosacītu notiesāšanu lūdz sabiedriskā organizācija vai vainīgā darba vietas strādnieku, kalpotāju vai kolhoznieku kolektīvs, tiesa var nodot nosacīti notiesāto šai organizācijai vai kolektīvam pāraudzināšanai un labošanai.
4.ar not. galotni Tāds, kas pēc kādas vienošanās ir pieņemts par pamatu salīdzinošiem aprēķiniem.
PiemēriNosacītais vagons.
- Nosacītais vagons.
- Nosacītā konservu kārba.
- Nosacītais kurināmais.
- Nosacītais augstums.
5.Tāds, kas piemīt mākslai kā īstenības tēlainam atspoguļojumam. Tāds, kas mākslā ir pretstatā īstenības tiešam attēlojumam, tomēr pauž māksliniecisko patiesību.
PiemēriNosacīts skatuves ietērps.
- Nosacīts skatuves ietērps.
- Nosacīts tēlošanas paņēmiens.
Avoti: 5. sējums