klaids1
klaids -a, v.; poēt.
2.Daudzu (parasti sīku) vienību kopums, kas atrodas brīvi, izklaidus.
PiemēriRokas atpin bizes.. un velk plaukstu pāri sacirtotajam klaidam, ilgi gludina ar paštaisītu alumīnija suku.
2.1.lok.: klaidā, apst. nozīmē Izklaidus. Savrup no citiem.
PiemēriViņai ir gari, klaidā iziruši mati un balta blūze.
3.Klaiņojums. Klaidoņa gaitas.
PiemēriNomākta un reizē satraukta, viņa jutās, kā kad to būtu sagrābušas kādas neredzamas, stipras rokas un dzenātu mulsā, bezmērķīgā klaidā.
Avoti: 4. sējums