klaids2
klaids -ais; s. -a, -ā
klaidi apst.; poēt.
1.Izklaidus novietots. Izkliedēts.
PiemēriNo seniem laikiem klaidu kāpu strēlē, Kur sāļie vēji palsās smiltis lok, Skan latviešu un lietuviešu mēles..
1.1.Nesaistīts, atrisis (piemēram, par matiem).
PiemēriEj pa ielu, ļaudis skati - Tumšas acis, klaidi mati...
Avoti: 4. sējums