apkampiens
apkampiens -a, v.
1.Vienreizēja, paveikta darbība → apkampt. Apskāviens.
PiemēriSpēcīgs apkampiens.
- Spēcīgs apkampiens.
- Pleci vēl juta Volodjas drebošo roku krampjaino apkampienu.
1.1.parasti dsk. Skavas.
PiemēriIeslēgt kādu savos apkampienos.
- Ieslēgt kādu savos apkampienos.
- Uģis nepaguva pat lāgā attapties, kad jau atradās krustmātes apkampienos... «Nenožņaudz, Ann, to puiku!» tēvocis nāca Uģim talkā.
- pārn. Migla lēnām raisījās no zemes apkampieniem, kāpa arvien augstāk, kļuva arvien plānāka, līdz beidzot pārvērtās dzidrā dūmakā un izgaisa vējiem līdzi.
Avoti: 1. sējums