Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts
JavaScript
atbalsts, kas nepieciešams
Tēzaurs.lv
pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta
Tēzaurs.lv
vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt
JavaScript
, ir atrodama
šeit
.
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
apkalst
apkalst
parasti 3. pers., -kalst, pag. -kalta; intrans.
1.
Sakalst (visapkārt, no virspuses).
Piemēri
Apkaltusi maize.
Piemēri
Apkaltusi maize.
Viņi [vīri] kļuva jautrāki un vienbrīd sāka jokoties tīri kā zēni - nez kur dabūjuši dažas apkaltušas reņģes, apmētāja viens otru.
Akotam sāka slāpt. Rīkles galā un uz mēles viņš samanīja sāļi rūgtenu garšu, lūpas bija apkaltušas un sūrstēja.
Māte [tēvam pārnākot] metās pie cepeškrāsns raudzīt, vai ēdiens vēl silts un vai nav pārāk apkaltis.
1.1.
Apžūt
.
Piemēri
Āboliņš jau labi apkaltis.
Piemēri
Āboliņš jau labi apkaltis.
Un tad, kad siens apkalta, tas brīnišķīgi smaržoja.
..šā rīta pļāvums jau bija apkaltis. Viņš pagrāba sauju un pavīstīja. Neaizmirstuļu zilie ziedi smaržoja savītuši.
2.
Nokalst (par daudziem vai visiem).
Piemēri
Visi kārkli apkaltuši.
Piemēri
Visi kārkli apkaltuši.
Avoti:
1. sējums
Ziņot
Dalīties
Pameklēt plašāk
Apkaime
apkakle
apkaklīte
apkala
apkalpe
apkalpot
apkalpotājs
apkalpoties
apkalst
apkalt
apkaltēt
apkalums
apkaļķojums
apkaļķot
apkaļķoties
apkampiens
Tēzaurs
apkalst
MLVV
apkalst
MEV
apkàlst