Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
apkalpe
apkalpe -es, dsk. ģen. -pju, s.
1.Cilvēku grupa, kas apkalpo ierīci, mašīnu, iekaltu.
PiemēriTraktora apkalpe.
1.1.Karavīru grupa, kas apkalpo ieroci.
PiemēriLielgabala apkalpe.
1.2.Darbinieki, kas apkalpo transportlīdzekli.
PiemēriVilciena apkalpe.
2.Apkope.
PiemēriPēc katra brauciena šoferis mašīnu nodod speciālai brigādei, kas izdara mazo tehnisko apkalpi.
3.Darbība → apkalpot1. Apkalpošana.
PiemēriApkalpes rajons.
Avoti: 1. sējums