vienroču
vienroču ģen., nelok.
Tāds, kas virzāms, ceļams, darbināms ar vienu roku. Vienrokas.
PiemēriPirmdienas rītā vīri ar vienroču izkaptīm.. un maziem grābeklīšiem.. devās uz rudzu lauku.
- Pirmdienas rītā vīri ar vienroču izkaptīm.. un maziem grābeklīšiem.. devās uz rudzu lauku.
Avoti: 8. sējums