vienrocis
vienrocis -ča, v.
vienroce -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Cilvēks, kam ir viena roka.
PiemēriPa priekšu [gājienam] ejošais vienrocis ritmiski piesita bozi pie zemes..
- Pa priekšu [gājienam] ejošais vienrocis ritmiski piesita bozi pie zemes..
2.Neliels zāģis ar vienu rokturi. Rokzāģis.
Piemēri..vienrocis ļoti noderīgs meža sardzei, iestigojot un ar mietiņiem apspraužot cirsmas.
- ..vienrocis ļoti noderīgs meža sardzei, iestigojot un ar mietiņiem apspraužot cirsmas.
Avoti: 8. sējums