viens | LLVV

viens

viens -a, v.

viena -as, s.; pamata skait.

1.nelok. Skaitlis, cipars 1.

PiemēriPieci un viens ir seši.

Stabili vārdu savienojumiViens divi, arī viens un divi.

1.1.lokāms; sar. Skaitlis 1.

PiemēriPie viena pieskaitīt četrus.

1.2.lokāms Sekmju vērtējums, atzīme «ļoti neapmierinoši» (parasti skolā). Vieninieks.

2.Daudzums, skaits 1.

PiemēriViens kilograms.

Stabili vārdu savienojumiAr vienu (arī ar) vārdu sakot.

Ar vienu (arī ar) vārdu sakot — Lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
Ar vienu (arī vienu vienīgu) rāvienu (arī vilcienu), arī vienā rāvienā (arī vilcienā) — sar. Acumirklī, tūlīt. Arī bez lielas piepūles.
Ar vienu spalvas vilcienu — Saka, ja kas ātri tiek izlemts, arī veikts, parakstot (ko), uzrakstot (piemēram, dokumentu) u. tml.
Dzīvot vienai dienai — Dzīvot, darboties bez mērķa, vieglprātīgi, nedomājot par nākotni.
Klausīties (ar) vienu ausi — Klausīties pavirši, darot vai domājot ko citu.
Likt (visu) uz vienas kārts — Pakļaut (ko) lielam riskam cerībā iegūt kādu labumu.
Mesties no vienas galējības otrā — Pāriet no kāda viedokļa uz citu, pilnīgi pretēju viedokli.
No viena gala līdz otram — Sākuma līdz beigām. Pilnīgi. Viscaur.
Pa vienam — Norāda uz kā skaitu, secību.
Pa vienu ausi iekšā, pa otru laukā (arī ārā) — Saka, ja kāds ātri aizmirst, neievēro to, kas ir stāstīts vai aizrādīts.
Palikt vienā kreklā — Zaudēt visu iedzīvi, īpašumu.
Par viena mata tiesu — Mazliet, nedaudz.
Simt (arī simts) un viens — Ļoti daudzi.
Stāvēt (arī būt) ar vienu kāju kapā, retāk viena kāja kapā — sar. Saka, ja paredzama drīza nāve.
Trūkst vienas skrūves — vienk. Saka par cilvēku, kas rīkojas, izturas dīvaini, nesaprātīgi.
Uz vienas rokas pirkstiem (sa) skaitīt — Saka par to, kas ir nelielā skaitā.
Uz vienu reizi — Vienreiz.
Viena desmitā sar. — Viena desmitdaļa.
Vienā elpas vilcienā (arī vienā elpā) — Ļoti īsā brīdī. Momentā.
Viena lieta — Atsevišķa parādība, apstāklis.
Viena lieta - otra (arī cita) lieta — Lieto, lai norādītu uz parādību savstarpējo saistījumu.
Vienā malkā — Vienā paņēmienā (izdzert).
Vienā mutes ieplētumā, arī ar vienu mutes ieplētumu — novec. Vienā paņēmienā, bez pārtraukuma (runāt, dziedāt).
Vienā ņēmienā — reti Vienā paņēmienā.
Viena sirds (arī miesa) un viena dvēsele — Saka, ja ir ļoti laba saskaņa starp tuviem cilvēkiem.
Vienas dienas saimnieks — Slikts, bezatbildīgs saimniekotājs.
Viens pūtiens — sar. Viens mirklis.
Viens rāviens, arī viena vīle — sar. Saka par ko acumirklī, tūlīt (parasti bez lielas piepūles) paveicamu.
Viens redzējiens (arī redzējums) — Saka, ja ko paveic ļoti ātri. Saka, ja kas noris ļoti ātri.
Vienu (arī savu) tiesu — Daļēji, pa daļai.

3.Pulksteņa laika moments: viena stunda pēc pusnakts.

PiemēriPulkstenis ir viens.

3.1.parasti savienojumā ar «dienā» Pulksteņa laika moments: viena stunda pēc divpadsmitiem. Trīspadsmit.

PiemēriLekcija sākas vienos dienā.

Stabili vārdu savienojumiPulkstenis iet (arī nāk) uz vieniem (diviem utt.).

4.dsk. vieni, lietv. nozīmē Matemātikā — veselu skaitļu pierakstā vienzīmes skaitlis, kas atrodas pirmajā vietā labajā pusē un ir jaunākajā šķirā.

PiemēriSaskaitīt vienus ar vieniem, desmitus ar desmitiem.

5.lietv. nozīmē Kāda viena persona, kāds viens apstāklis, fakts, kāda viena parādība, darbība u. tml.

PiemēriVisi kā viens.

Stabili vārdu savienojumiViens kas tiesa. Viens no diviem.

6.Norāda uz raksturojamo parādību pilnīgu identitāti.

PiemēriBieži vien, īpaši stāstošo vēstījumu posmos, rečitatīvs risinās uz vienas skaņas.

Stabili vārdu savienojumi

7.lietv. nozīmē Bez citiem, bez citu līdzdalības.

PiemēriBet es biju viens, un man bija jāiztiek pašam ar sevi. Vienpatnība rosināja iztēli.

Stabili vārdu savienojumiNelaime nenāk viena. Viens kā koks (arī pirksts).

8.nenot. vietn. nozīmē Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts. Kāds (4).

PiemēriPriekšnamā viens jūs gaida.

8.1.savienojumā ar lietv. akuz. vai lok. Norāda uz nenoteiktu laika momentu.

PiemēriVienā jaukā dienā.

Stabili vārdu savienojumiVienu laiku.

9.nenot. vietn. nozīmē Savienojumā «viens otrs»: dažs, kāds.

PiemēriPēcpusdienā sākas man [kioskniekam] īstā darbdiena. Tad man kioska lodziņā sniedzas viena otra zīmīga roka.

9.1.Savienojumos «viens otru», «viens pēc otra», «viens pār otru», «viens par otru», «viens pie otra» u. tml.: lieto, lai norādītu uz (kā) secību, savstarpēju sakaru.

PiemēriCienīt vienam otru.

10.Savienojumā ar «no»: kāds no (līdzīgu personu, priekšmetu, parādību u. tml.) skaita, kopas, grupas.

PiemēriViens no izcilākajiem komponistiem.

11.part. nozīmē Lieto, lai norādītu uz kā pastiprinājumu, arī nepārtrauktību.

PiemēriDzīvot vienos priekos.

Stabili vārdu savienojumiDzīvot vienās bailēs. Kā pa vienu miglu.

12.part. nozīmē; sar. Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi.

PiemēriViens kārtīgs cilvēks.

Stabili vārdu savienojumi(Kā) vienā mutē. Abi (arī visi) vienā maisā bāžami. Ar vienu slotu perami.

Avoti: 8. sējums