Paplašinātā meklēšana
Meklējam viens.
Atrasts vārdos (49):
- viens:1
- ikviens:1
- kāviens:1
- māviens:1
- neviens:1
- rāviens:1
- rāviens:2
- šāviens:1
- viensēta:1
- bļāviens:1
- grāviens:1
- pļāviens:1
- pusviens:1
- skāviens:1
- visviens:1
- vienslāņa:1
- vienslīps:1
- vienspēle:1
- vienstāva:1
- izrāviens:1
- izšāviens:1
- padeviens:1
- spļāviens:1
- uzrāviens:1
- viensējuma:1
- viensēklas:1
- vienslīpes:1
- vienstīgas:1
- vienstobra:1
- apskāviens:1
- iebļāviens:1
- uzbļāviens:1
- viensantīms:1
- viensērijas:1
- viensievība:1
- viensliedes:1
- vienslīpnes:1
- vienslīpuma:1
- vienstāvīgs:1
- vienstīdzis:1
- viensētnieks:1
- vienskaitlis:1
- vienslāņains:1
- vienstobrene:1
- dubultšāviens:1
- vienreizviens:1
- viensētniecisks:1
- vienskaitlinieks:1
- viensētnieciskums:1
Atrasts vārdu savienojumos (85):
- Cik (tik, arī vien) patīk
- Cik (vien) (ir) iespējams
- Cik (vien) jaudas
- Cik (vien) sirds vēlas
- Cik (vien) sirds vēlas
- Cik tālu (vien) skatiens (arī skats, acis) sniedz (arī sniedzas)
- Cik tālu (vien) skatiens (arī skats, acis) sniedzas (arī sniedz)
- Cik tālu (vien) skatiens (arī skats, acis) sniedzas (arī sniedz), arī cik tālu acis rāda
- Čupu čupām, arī čupām vien
- Dieviņš (arī dievs) (vien) (to) zina
- Dievs (arī Dieviņš) (vien, arī vien to, arī to) zin(a)
- Dievs (arī dieviņš) (vien) (to) zina
- Droši vien
- Dzirksteles (arī zaļš) (vien) gar acīm nošķīst
- Dzirksteles (vien) gar acīm nošķīst
- Gaidi (vien)! arī Gaidi vesels!
- Gaidi vesels! arī Gaidi (vien)!
- Ka nokūp vien
- Karsts (vien) pa kauliem skrien (arī iet)
- Karsts (vien) pa kauliem skrien (arī iet)
- Karsts (vien) pa kauliem skrien (arī iet)
- Karsts (vien) pārskrien (arī noskrien) pār (arī pa) kauliem (arī muguru)
- Karsts (vien) pārskrien (arī noskrien) pār (arī pa) kauliem (arī muguru)
- Karsts (vien) pārskrien (arī noskrien) pār (arī pa) muguru (arī kauliem)
- Karsts (vien) pārskrien pār kauliem (arī pār muguru)
- Kauli (vien) grab
- Kauli (vien) grab
- Ko (vien) sirds vēlas
- Kur vien kāju sper
- Ne vienreiz vien
- Ne vienreiz vien
- Netrūkst ne putna piena, arī trūkst tikai (arī vien) putna piena
- Netrūkst ne putna piena, arī trūkst tikai (arī vien) putna piena
- Netrūkst ne putna piena, arī trūkst tikai putna piena, arī putna piena vien trūkst
- Nevarēt vien beigt
- Nu saki (viens) cilvēks!
- Nu saki (viens) cilvēks!
- Nu saki viens cilvēks!
- Numur viens
- Numur viens, arī numurs viens
- Pirmā numura, arī uz pirmo numuru, arī numurs viens
- Simt (arī simts) un viens
- Simt (arī simts) un viens
- Simts (arī simt) un viens
- Spalvas vien pajūk
- Spalvas vien pajūk
- Tā vien
- Tāpat vien
- Tāpat vien
- Tik vien
- Tik vien
- Tik vien
- Viens (kuiļa) rūciens
- Viens daudzums
- Viens daudzums
- Viens divi, arī viens un divi
- Viens divi, arī viens un divi
- Viens kā koks
- Viens kā koks (arī pirksts)
- Viens kā pirksts
- Viens kas tiesa
- Viens kas tiesa
- Viens no diviem
- Viens no diviem
- Viens otram (kā) radīti
- Viens pakaļ otram
- Viens pats
- Viens pīpis
- Viens pīpis
- Viens pūtiens
- Viens pūtiens
- Viens rāviens
- Viens rāviens, arī viena vīle
- Viens redzējiens (arī redzējums)
- Viens redzējiens (retāk redzējums)
- Viens redzējums (biežāk redzējiens)
- Viens un tas pats
- Viens un tas pats
- Viens un tas pats
- Viens vesels
- Viss viens
- Viss viens (arī viss vienalga)
- Zobi vaļā vien stāv
- Zobi vaļā vien stāv
- Zobi vaļā vien stāv
Atrasts skaidrojumos (270):
- sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski. Šādā tehnikā veidots adījums.
- stihija Antīkajā filozofijā - viens no dabas pamatelementiem: uguns, gaiss, ūdens, zeme.
- metilēngrupa Atomu grupa, kurā ir viens oglekļa atoms un divi ūdeņraža atomi.
- metilēns Atomu grupa, kurā ir viens oglekļa atoms un divi ūdeņraža atomi. Metilēngrupa.
- metilgrupa Atomu grupa, kurā ir viens oglekļa atoms un trīs ūdeņraža atomi.
- metils Atomu grupa, kurā ir viens oglekļa atoms un trīs ūdeņraža atomi. Metilgrupa.
- baraka Atsevišķa vienstāva ēka slimnīcas teritorijā (parasti saslimušajiem ar lipīgajām slimībām).
- vēsture Attīstības gaita, ikviens attīstības process cilvēku sabiedrībā, šis process savās secīgajās likumsakarībās.
- atrokoties Atvadīties, sniedzot roku viens otram.
- telfers Autonoma, kompakta celšanas mašīna, kas pārvietojas pa viensliedes piekarceļu.
- sieksta Aužamo stāvu daļa - līmeniski (viens ar otru savienoti un saķīlēti) dēļi, kas ietver aušanas iekārtu.
- variācija Baletā - neliela deja, arī dejas daļa, ko izpilda viens vai vairāki dejotāji.
- raunds Boksā - laika sprīdis (parasti trīs minūtes), kurā notiek viens cīņas posms.
- pusbrālis Brālis, ar kuru kopīgs ir tikai viens no vecākiem.
- gadumija Brīdis, kad viens gads beidzas un nākamais sākas.
- robežoties Būt (kam) līdzīgam, tuvam. Būt tādam, kas mijas viens ar otru.
- saderēt Būt piemērotam, atbilstošam (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml. Arī saprasties (1).
- sastāvēt Būt tādam, ko veido viens vai vairāki elementi, sastāvdaļas u. tml.
- sakrist Būt, arī kļūt tādam, kas labi saprotas (viens ar otru, cits ar citu).
- sakrist Būt, arī kļūt vienādam, līdzīgam (ar ko). Būt, arī kļūt tādam, kas atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām).
- pusvācietis Cilvēks, kam viens no vecākiem ir vācietis.
- vienpatis Cilvēks, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts ar citiem cilvēkiem. Arī cilvēks, kas dzīvo, darbojas viens pats.
- sarunbiedrs Cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem.
- Sarunas (arī sarunu) biedrs Cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem. Sarunbiedrs.
- dūraiņi Cimdi, kam atsevišķi izdalīts tikai viens pirksts - īkšķis.
- Vienkāršs čemurs Čemurs, kurā uz katra kāta ir viens zieds.
- Vienkāršs čemurs Čemurs, kurā uz katra kāta ir viens zieds.
- grieznes Darba rīks griešanai, kurš sastāv no diviem vidū savienotiem asmeņiem, kas vērsti viens pret otru.
- šķēres Darba rīks griešanai, kurš sastāv no diviem vidū savienotiem asmeņiem, kas vērsti viens pret otru. Grieznes.
- internacionālisms Darbaļaužu starptautiskās solidaritātes ideoloģija un politika, viens no marksisma-ļeņinisma teorijas un prakses pamatprincipiem.
- berils Dārgakmens - viens no šī minerāla paveidiem.
- doktors Dažās valstīs - viens no zinātniskajiem grādiem. Persona, kam piešķirts šis grāds.
- atsevišķs Dažs, viens otrs, kāds.
- cits Dažs, viens, kāds (no pārējiem).
- vērpe Deformācija, kas rodas, ja uz stieni, kura viens gals ir nostiprināts, iedarbojas spēku pāris, kas atrodas pret stieni perpendikulārā plaknē.
- solo Deja vai dejas daļa, ko (priekšnesuma) izpilda viens dejotājs.
- solodeja Deja, ko (priekšnesumā) izpilda viens dejotājs.
- bārkstis Dekoratīvs elements - pavedienu, dažāda materiāla sloksnīšu kopas, kam viens gals saistīts, piemēram, ar audumu, apģērba gabalu.
- gadadiena Diena, kad aprit viens vai vairāki gadi kopš kāda (parasti sabiedriski nozīmīga) notikuma.
- dublets Divi ātri viens otram sekojoši šāvieni no šaujamieroča. Šāviens ar diviem šaujamieroča stobriem reizē.
- slīdrags Divi metāla stabiņi, retāk viens stabiņš (uz kuģa klāja vai ostā), pie kuriem piesien tauvu kuģa vilkšanai vai pietauvošanai. Poleris.
- poleris Divi metāla stabiņi, retāk viens stabiņš (uz kuģa klāja vai ostā), pie kuriem piesien tauvu kuģa vilkšanai vai pietauvošanai. Slīdrags.
- dubultšāviens Divi šāvieni viens pēc otra no viena un tā paša stobra.
- stereopāris Divi viena un tā paša objekta plakani attēli (piemēram, fotoattēli, kinokadri), no kuriem viens iegūts no labās acs pozīcijas, otrs - no kreisās acs pozīcijas un kuri attiecīgā optiskā ierīcē veido vienu telpisku attēlu.
- grotmasts Divmastu un trīsmastu buru kuģa otrais (visaugstākais) masts no priekšgala. Četrmastu un vairākmastu buru kuģa ikviens masts starp priekšējo un pakaļējo mastu.
- locīkla Divu (mehānisma, mašīnas, ierīces) detaļu, elementu tāds kustīgs savienojums, ka tie var grozīties viens ap otru.
- bļāviens Dzīvnieka balss skaņas (blējiens, māviens, ņaudiens).
- tvērējķepa Dzīvnieka ekstremitāte, kuras viens pirksts ir novietots pretim pārējiem pirkstiem un kura ir pielāgota (kā) tveršanai.
- Komunālais dzīvoklis Dzīvoklis, kurā dzīvo vairāk nekā viens īrnieks.
- videotelefonija Elektrosakaru veids, kur abonenti viens otru ne tikai dzird, bet arī redz un var demonstrēt kustīgus un nekustīgus objektus, piemēram, fotogrāfijas, dokumentus, zīmējumus, dažādus priekšmetus, kā arī saņemt datus no elektroniskā skaitļotāja.
- monisms Filozofiska mācība, kas atzīst, ka visa esošā pamatā ir viens pirmsākums.
- nīčisms Fridriha Nīčes un viņa piekritēju filozofisko uzskatu kopums (viens no fašisma ideoloģijas avotiem).
- paralēlslēgums Galvanisko elementu vai pusvadītāju slēgums, kurā visus pozitīvos polus savieno viens vadītājs, bet negatīvos cits. Slēgums, kurā visu vadītāju vieni gali savienoti vienā, bet otri gali - citā punktā.
- varonis Galvenais tēls, viens no galvenajiem tēliem (literārā darbā).
- Nepilna ģimene Ģimene, kurā ir tikai viens no vecākiem (parasti māte).
- pusģimene Ģimene, kurā ir tikai viens no vecākiem. Nepilna ģimene.
- ieslodzīties Ieslēdzoties, aizbarikadējoties u. tml. panākt, ka neviens netiek iekšā, klāt.
- vēsture Ikviens attīstības process dabā, šis process savās secīgajās likumsakarībās.
- kotedža Individuāla vienstāva vai divstāvu dzīvojamā māja, kuras otro stāvu parasti veido mansards.
- prīma Intervāls - nulle pustoņu vai viens pustonis.
- Palielinātā prīma Intervāls - viens pustonis.
- Mazā sekunda Intervāls - viens pustonis.
- sekunda Intervāls - viens, divi vai trīs pustoņi.
- iebļāviens Īss, aprauts bļāviens.
- madrigāls Itāliešu vienstrolas dzejolis sākotnēji ar idillisku, vēlāk arī ar filozofisku, didaktisku, satīrisku saturu.
- abi Kā viens, tā otrs.
- viens Kāda viena persona, kāds viens apstāklis, fakts, kāda viena parādība, darbība u. tml.
- pirmais Kārtas skait. --> viens (1). Tāds, kura nav neviena cita (no kā vienveidīga virknes, kopuma); pretstats: pēdējais
- solokoncerts Koncerts, kurā uzstājas, parasti viens, solists.
- Katrs muļķis (prot, spēj u. tml.) Kurš katrs, ikviens (prot, spēj u. tml.).
- Katrs muļķis prot (arī spēj u. tml.) Kurš katrs, ikviens prot (spēj u. tml.).
- Katrs muļķis spēj (arī prot u. tml.) Kurš katrs, ikviens spēj (prot u. tml.).
- Plūksnaini šķelta lapa Lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei un atrodas aptuveni viens otram pretī (piemēram, pienenes lapa).
- kvadrātmetrs Laukuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - tāda kvadrāta laukums, kura malas garums ir viens metrs.
- divplāksnis Lidaparāts, kuram ir divi spārnu pāri, kas atrodas viens virs otra.
- vienplāksnis Lidaparāts, kuram ir viens spārnu pāris.
- solitārs Liels briljants, kas viens pats ir ieveidots rotas lietā.
- vienskaitlinieks Lietvārds, kas lietojams tikai vai galvenokārt vienskaitlī.
- bars Linu lauka gabals, ko plūc viens cilvēks.
- pusmāsa Māsa, ar kuru kopīgs it tikai viens no vecākiem.
- skats Mazākā vienība (dramatiskā sacerējumā), kam parasti raksturīgs viens un tas pats tēlu sastāvs; fragments (parasti izrādē, kinofilmā) ar kādām īpašām satura vai formas iezīmēm.
- vītītis Mazs, zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns - viens no lapu ķauķiem.
- saķere Mehāniska pretestība, kas rodas starp diviem ķermeņiem, kuri savā starpā saskaras un pārvietojas attiecībā viens pret otru.
- berze Mehāniska pretestība, kas rodas starp diviem ķermeņiem, kuri savā starpā saskaras un pārvietojas attiecībā viens pret otru. Ārējā berze.
- monometālisms Naudas sistēma, kur par likumīgu valūtas pamatu ir viens metāls (zelts vai sudrabs).
- Dažs labs Ne viens vien. Kāds (no visiem, daudziem).
- Dažs labs Ne viens vien. Kāds (no visiem, daudziem).
- Neviena dzīva dvēsele, arī ne dzīva dvēsele, retāk neviena dvēsele Neviens cilvēks.
- Neviena dzīva dvēsele, arī ne dzīva dvēsele, retāk neviena dvēsele Neviens cilvēks.
- mono- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens, vienīgs. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko vienu, vienīgu.
- vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens, vienīgs. Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko vienu, vienīgu.
- vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens.
- secība Noteikta, likumsakarīga kārtība, noteikts, likumsakarīgs veids, kādā (kas) seko viens otram, cits citam vai izriet viens no otra, cits no cita.
- iesms Nūja, stienis, kuram viens vai abi gali ir nosmailināti un kuru parasti izmanto, lai ko uzdurtu cepšanai uz uguns.
- spirāni Organiski savienojumi, kuros katram no diviem cikliem ir viens kopējs atoms.
- izmainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām, šaurā vietā).
- samainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām, šaurā vietā). Izmainīties (2).
- izmainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām tā, ka nesastopas.
- vienjūgs Pajūgs, kurā iejūgts viens zirgs.
- satuvināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) savirzās, novietojas tuvu kopā viens pie otra, cits pie cita.
- Papīra rublis Papīra naudas zīme - viens rublis.
- indukcija Parādība augstākajā nervu darbībā, kad viens nervu process izraisa citu. Likumsakarīgas attiecības starp ierosu un aizturi.
- elements Parasti savienojumā ar «ķīmiskais»: viela, kura ar ķīmiskām metodēm nav tālāk sadalāma un kuras atomu kodoliem ir viens un tas pats elektriskais lādiņš.
- puse Parasti savienojumos «uz labo pusi», «uz kreiso pusi»: viens no diviem pretējiem virzieniem no (kā) centra.
- vienaira Parasti savienojumos «vienairu divnieks», «vienairu četrinieks», «vienairu astoņnieks»: sportistu komanda, kurā ir divi, četri vai astoņi airētāji un kurā katram airētājam paredzēts viens airis.
- Sadot rokas Pasniegt viens otram roku atbalstam.
- Sadot rokas Pasniegt viens otram roku, piemēram, sasveicinoties, atvadoties, pateicoties, paužot piekrišanu.
- dzimumpazīmes Pazīmes, ar kurām vīrišķie un sievišķie īpatņi atšķiras viens no otra.
- sabikstīties Piebikstīt viens otram, cits citam.
- sagrūstīties Piegrūst viens otram, cits citam.
- steķi Piestātne (ūdens transportlīdzekļiem) - (parasti) koka konstrukcija, kuras viens gals balstās uz krasta, bet otrs - uz ūdenstilpes dibenā iedzītiem pāļiem.
- segpinums Pinums, ko veido no diviem vai vairākiem diegiem tā, ka viens diegs pārsedz otru diegu.
- Daļējā (arī parciālā) plate Plate, ko gatavo, ja ir saglabājies viens zobs vai daži zobi.
- vienžuburis Priekšmets, veidojums, kam ir viens žuburs.
- pazīšanās Process --> pazīties (1). Attiecības, saskare starp cilvēkiem, kas pazīst viens otru, cits citu.
- Apgrieztā proporcionalitāte Proporcionalitāte, kurā viens no mainīgajiem lielumiem palielinās (pamazinās), bet otrais - pamazinās (palielinās).
- Simptomātiskās psihozes Psihiski traucējumi, kas radušies sakarā ar dažādām somatiskām slimībām, infekcijas slimībām un intoksikāciju un ir viens no pamatslimības simptomiem.
- pusdesmit Pulksteņa laika moments: divdesmit viens trīsdesmit minūtes.
- deviņi Pulksteņa laika moments: trīs stundas pirms pusnakts. Divdesmit viens.
- pusdivi Pulksteņa laika moments: viens trīsdesmit minūtes.
- krustpunkts Punkts, vieta, kurā kas (piemēram, divas taisnes, ceļi) krusto viens otru, cits citu.
- zvirbuļveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst sīki un vidēji lieli putni ar četriem attīstītiem pirkstiem, no kuriem viens vērsts atpakaļ. Šīs kārtas putni.
- pakāpe Raķetes nesošās daļas (viens) nodalījums.
- tandēms Rati, ko velk divi viens aiz otra iejūgti zirgi.
- Bērnu rotaļa Rotaļa (ar priekšmetiem, pēc noteiktiem sižetiem, noteiktās lomās u. tml.), kas ir viens no galvenajiem bērna darbības veidiem un īstenības izziņas līdzekļiem.
- paslēpes Rotaļa, kurā viens no dalībniekiem meklē pārējos, kas ir paslēpušies.
- slēpšanās Rotaļa, kurā viens no dalībniekiem meklē pārējos, kas ir paslēpušies. Paslēpes.
- Kā āži uz laipas Saka par cilvēkiem, kuri negrib piekāpties viens otram, nespēj vienoties.
- Kā āži uz laipas Saka par cilvēkiem, kuri negrib piekāpties viens otram, nespēj vienoties.
- Kurš kuru Saka par tiem, kas cīnās, līdz viens uzvar.
- Viens otram (kā) radīti Saka par vīrieti un sievieti, kas ir labi piemēroti viens otram.
- Skatieni (arī skati) saduras (arī sastopas) Saka, ja divi vienlaicīgi paskatās viens uz otru.
- Skatieni (arī skati) sastopas (arī saduras) Saka, ja divi vienlaicīgi paskatās viens uz otru.
- Skatieni (arī skati) saduras (arī sastopas) Saka, ja divi vienlaicīgi paskatās viens uz otru.
- Skati (arī skatieni) saduras (arī sastopas) Saka, ja divi vienlaicīgi paskatās viens uz otru.
- Ne (arī neviens) gailis (pakaļ) nedzied Saka, ja neviens neko neuzzina, nedabū zināt (par ko).
- Ne (arī neviens) gailis (pakaļ) nedzied Saka, ja neviens neko neuzzina, nedabū zināt (par ko).
- Ne (arī neviens) gailis pakaļ nedzied Saka, ja neviens neko neuzzina, nedabū zināt (par ko).
- Ne (arī neviens) gailis (pakaļ) nedzied Saka, ja neviens neliekas ne zinis, neinteresējas (par ko).
- Ne (arī neviens) gailis (pakaļ) nedzied Saka, ja neviens neliekas ne zinis, neinteresējas (par ko).
- Ne (arī neviens) gailis pakaļ nedzied Saka, ja neviens neliekas ne zinis, neinteresējas (par ko).
- iedziedājums Sākuma posms (kora dziesmai), ko parasti izpilda viens (solo) dziedātājs.
- maiss Samērā liels, četrstūrains priekšmets (kā sausa glabāšanai, transportēšanai), kas veidots no auduma, plastmasas, papīra u. tml. un kam viens gals ir vaļējs.
- sadoties Savienojumā «sadoties rokās», «sadoties rokām»: pasniegt viens otram, cits citam roku, parasti atbalstam, arī lai apliecinātu tuvību.
- sadoties Savienojumā «sadoties rokas»: pasniegt viens otram, cits citam roku, piemēram, sasveicinoties, atvadoties, pateicoties, paužot piekrišanu.
- otrais Savienojumā «viens otrs»: dažs, kāds.
- viens Savienojumā «viens otrs»: dažs, kāds.
- otrais Savienojumā «viens otrs»: tas, kas ir nenoteikts, vārdā nenosaukts, arī nezināms. Dažs (3), kāds (8).
- abi Savienojumā ar "divi": izsaka pastiprinātu nojēgumu "kā viens, tā otrs".
- divi Savienojumā ar «abi»: izsaka pastiprinātu nojēgumu «..viens, tā otrs».
- viens Savienojumos «viens otru», «viens pēc otra», «viens pār otru», «viens par otru», «viens pie otra» u. tml.: lieto, lai norādītu uz (kā) secību, savstarpēju sakaru.
- otrais Savienojumos «viens pēc otra», «viens pār otru», «viens par otru», «viens pie otra» u. tml. Lieto, lai norādītu uz (kā) secību, savstarpēju sakaru.
- kombinācija Savienojumu grupa, kurā viens savienojums no otra atšķiras tikai ar pašiem elementiem.
- monohords Senajā Grieķijā - vienstīgas mērinstruments skaņas īpašību pētīšanai.
- satīrs Sengrieķu mitoloģijā - dabas dievība, viens no Dionīsa pavadoņiem cilvēkam līdzīgā veidolā, parasti ar āža ausīm, kājām, asti, pēc sava rakstura kaislīgs, kārs uz vīnu.
- olimpietis Sengrieķu mitoloģijā - ikviens no divpadsmit galvenajiem dieviem.
- dipols Sistēma, kas sastāv no diviem vienādiem, bet pretējas zīmes lādiņiem, kuri atrodas viens no otra noteiktā attālumā.
- (Savstarpēji) pretēji skaitļi Skaitļi, kas atšķiras viens no otra tikai ar zīmi to priekšā.
- Savstarpēji pretēji skaitļi Skaitļi, kas atšķiras viens no otra tikai ar zīmi to priekšā.
- (Savstarpēji) pretēji skaitļi Skaitļi, kas atšķiras viens no otra tikai ar zīmi to priekšā.
- Ģeometriskā progresija Skaitļu virkne, kurā attiecība starp diviem locekļiem, kas seko viens otram, ir nemainīga.
- Ģeometriskā progresija Skaitļu virkne, kurā attiecība starp diviem locekļiem, kas seko viens otram, ir nemainīga.
- vienspēle Spēle (piemēram, tenisā, golfā, badmintonā), kur katrā pusē spēlē viens spēlētājs.
- vistiņa Spēle, kurā viens no dalībniekiem ar aizsietām acīm ķer pārējos.
- turnīrs Sporta sacensības, kurās dalībnieki vai komandas pēc kārtas cīnās viens ar otru.
- Kontradiktoriski spriedumi Spriedumi, no kuriem tikai viens var būt pareizs, bet otrs ir aplams.
- Kontradiktoriski spriedumi Spriedumi, no kuriem tikai viens var būt patiess, bet otrs ir aplams.
- starpniecība Starptautiskajās tiesībās - viens no starptautisko strīdu mierīgas izšķiršanas līdzekļiem, ko realizē trešā, strīdā neiejauktā, valsts, balstoties uz tai izvirzītajiem noteikumiem.
- Garais stāsts Stāsts, kurā atšķirībā no īsā stāsta attēlots nevis viens, bet vairāki notikumi galvenās darbojošās personas dzīvē.
- pakarams Statnis, plaukts, līste u. tml. ar āķiem, vadžiem apģērbu, galvassegu pakāršanai, uzkāršanai. Arī viens no šiem āķiem, vadžiem.
- uzkarināms Statnis, plaukts, līste u. tml. ar āķiem, vadžiem apģērbu, galvassegu pakāršanai, uzkāršanai. Arī viens no šiem āķiem, vadžiem. Pakaramais.
- nesaderība Stāvoklis, kad (cilvēki) nav piemēroti, atbilstoši viens otram (piemēram, pēc rakstura, uzskatiem).
- vienpatnība Stāvoklis, kad (kāds, kas) nav saistīts vai ir vāji saistīts ar ko citu, pagasti līdzīgu, arī stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats. Vienpatība.
- vienpatība Stāvoklis, kad (kāds, kas) nav saistīts vai ir vāji saistīts ar ko citu, parasti līdzīgu, arī stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats.
- vientulība Stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem. Arī, parasti emocionāls, stāvoklis, kam raksturīga atstātības, pamestības izjuta.
- vienatne Stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats.
- vienpatne Stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats. Vienatne.
- sakritība Stāvoklis, kad (kas) ir vienāds, līdzīgs (ar ko). Stāvoklis, kad (kas) atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām).
- klusums Stāvoklis, kad neviens (no klātesošajiem) nerunā, nedzied, nesmejas u. tml.
- pamestība Stāvoklis, kad par kādu neviens neinteresējas, nerūpējas, arī vientulība.
- Sist papēžus Strauji tuvināt apautu kāju papēžus tā, ka tie skar viens otru un rada troksni.
- sviesties Sviest viens otram, cits citam. Svaidīties (1).
- dubultbandinieks Šahā - viens no diviem vienas un tās pašas krāsas bandiniekiem, kas atrodas uz vienas vertikāles.
- pats Šaha spēlē - neizšķirts stāvoklis, kad viens no spēlētājiem nevar izdarīt kārtējo gājienu, nenoliekot pa sitienam savu karali, kam nav pieteikts šahs.
- Tukšs šāviens Šāviens ar salūtpatronu.
- Molāls šķīdums Šķīdums, kurā ir viens mols izšķīdinātās vielas vienā kilogramā šķīdinātāja.
- Molāls šķīdums Šķīdums, kurā ir viens mols izšķīdinātās vielas vienā kilogramā šķīdinātāja.
- Molārs šķīdums Šķīdums, kurā ir viens mols izšķīdinātās vielas vienā litrā šķīduma.
- Molārs šķīdums Šķīdums, kurā ir viens mols izšķīdinātās vielas vienā litrā šķīduma.
- monošķiedra Šķiedra, ko veido viens elements.
- dūrains Tāds (cimds), kam atsevišķi izdalīts tikai viens pirksts - īkšķis.
- vienvērtīgs Tāds (ķīmiskais elements), kura valence ir viens.
- viendiapazona Tāds (radiouztvērējs), kam ir viens frekvenču diapazons.
- vienbalsīgs Tāds (skaņdarbs, melodija), kas rakstīts vienai balsij vai divām vai vairākām balsīm unisonā. Tāds (skaņdarba izpildījums), ko veic viens izpildītājs vai divi vai vairāki izpildītāji unisonā.
- vienkopas Tāds (teikums), kurā ir viens virsloceklis, kas var būt arī paplašināts ar palīglocekļiem.
- vienbērna Tāds, kam ir viens bērns.
- viengadīgs Tāds, kam ir viens gads.
- vienkuprains Tāds, kam ir viens kupris (par kamieli).
- vienpola Tāds, kam ir viens pols.
- unipolārs Tāds, kam ir viens pols. Vienpola.
- mazstāvu Tāds, kam ir viens stāvs vai divi stāvi.
- vienējāds Tāds, kam ir viens veids. Tāds, kas izpaužas vienā veidā.
- pamīšs Tāds, kas (parasti kādā secībā) mijas viens ar otru, cits ar citu.
- vienpusējs Tāds, kas attiecas uz vienu dalībnieku. Tāds, kurā piedalās, kurā iesaistīts viens dalībnieks.
- satuvināt Tāds, kas augot, attīstoties atrodas tuvu viens pie otra, cits pie cita (par dzīvnieku vai augu daļām).
- vientuļš Tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem, arī tāds, kam nav ģimenes, piederīgo (par cilvēkiem).
- vientulīgs Tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem. Arī vientuļš (1).
- abējāds Tāds, kas ietver abas iespējas. Kā viens, tā otrs.
- saderīgs Tāds, kas ir piemērots, atbilstošs (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml.
- viensētniecisks Tāds, kas ir raksturīgs viensētai vai viensētniekam. Tāds, kurā izpaužas kas viensētai vai viensētniekam raksturīgs.
- vienīgais Tāds, kas ir tikai viens, viens pats.
- vienpatīgs Tāds, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts ar ko citu, parasti līdzīgu, arī tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats.
- vienpatnīgs Tāds, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts ar ko citu, parasti līdzīgu, arī tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats. Vienpatīgs.
- individuāls Tāds, kas pieder vienam. Tāds, ko lieto viens.
- krusts Tāds, kas veidots no diviem elementiem, kuri pārlikti viens otram perpendikulāri vai slīpi.
- individuāls Tāds, ko atsevišķi veic viens vai daži.
- neskarts Tāds, ko neviens nav izmantojis, lietojis, patērējis. Tāds, ar ko neviens nav rīkojies.
- vienatoma Tāds, ko veido viens atoms (par molekulu).
- secīgs Tāds, kurā (kas) seko viens otram, cits citam noteiktā, likumsakarīgā kārtībā, noteiktā, likumsakarīgā veidā. Tāds, kurā (kas) likumsakarīgi izriet viens no otra, cits no cita.
- vienzirga Tāds, kurā iejūgts viens zirgs. Tāds, kas paredzēts vienam zirgam.
- viendzīvokļa Tāds, kurā ir viens dzīvoklis.
- paralēls Tāds, kura kustībai ir viens un tas pats virziens (piemēram, par intervāliem, balsīm).
- neapdzīvots Tāds, kurā neviens nav apmeties uz pastāvīgu dzīvi (par celtni, telpu).
- monometālisks Tāds, kura sastāvā ir viens metāls.
- viensantīms Tāds, kura vērtība ir viens santīms (par monētu).
- viencirkņa Tāds, kuram ir viens cirknis (par auga sēklotni).
- pamests Tāds, par kuru neviens neinteresējas, nerūpējas.
- pieskare Taisne, kas krusto līkni divos punktos, kuri neaprobežoti tuvojas viens otram.
- slūpe Takelējums, kam raksturīgs viens masts ar slīpajām burām.
- vientulis Tas, kas dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem, arī tas, kam nav ģimenes, piederīgo. Arī vientuļnieks.
- vientuļnieks Tas, kas dzīvo, darbojas viens pats, parasti, vairoties no sakariem ar citiem. Arī vientulis.
- vienīgais Tas, kas ir tikai viens, viens pats.
- vienaudzis Tas, kas ir viens pats uzaudzis (parasti par vienīgo bērnu ģimenē).
- vieninieks Tas, kas ir viens, nevis kopā ar citiem (par cilvēkiem un dzīvniekiem).
- Vienkāršs teikums Teikums, kurā ir tikai viens virslocekļu (teikuma priekšmeta un izteicēja vai to grupu) saistījums.
- Vienkāršs teikums Teikums, kurā ir tikai viens virslocekļu (teikuma priekšmeta un izteicēja vai to grupu) saistījums.
- diafilma Tematiski saistītu fotogrāfisku attēlu virkne uz pozitīvas kinolentes (viens no diapozitīvu veidiem).
- Ar seju pret seju Tieši viens otram pretī.
- vienvienīgs Tikai viens. Pavisam viens.
- ciešmetrs Tilpuma mērvienība - viens kubikmetrs blīvas koksnes masas.
- kubikmetrs Tilpuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - tāda kuba tilpums, kura šķautnes garums ir viens metrs.
- plīkšķis Troksnis, ko rada (parasti pistoles, šautenes) šāviens.
- pliukšķis Troksnis, ko rada (parasti pistoles, šautenes) šāviens.
- blīkšķis Troksnis, ko rada šāviens, sprādziens.
- Vaigu pie vaiga Tuvu viens otram.
- līnijkuģis Tvaikoņu flotē - viens no lielākajiem karakuģiem.
- Piesātināts tvaiks Tvaiks, kurš ir līdzsvarā ar attiecīgās vielas kondensēto fāzi un kura iztvaikošanas un kondensācijas procesi viens otru kompensē.
- Absolūtais mitrums Tvaiku daudzums gramos, kuru satur viens kubikmetrs gaisa.
- mētāties Vairākkārt mest (viens otram, cits citam).
- svaidīties Vairākkārt sviest viens otram, cits citam. Mētāties (1).
- lipināt Vairākkārt, arī pakāpeniski saistīt (parasti plānus vai sīkus priekšmetus, no kuriem viens vai abi pārklāti ar līmi vai vielu, masu, kam ir līmes īpašības) vai saistīt šādus priekšmetus pie (kā) virsmas.
- poliekrāns Vairāku ekrānu sistēma vai viens ekrāns savstarpēji saistītu filmas fragmentu vienlaicīgai demonstrēšanai.
- daudzskaitlis Vārda gramatiskā forma, kas norāda, ka ir vairāk nekā viens priekšmets, viena persona u. tml.
- vienskaitlis Vārda gramatiskā forma, kas norāda, ka ir viens priekšmets, viena persona u. tml.
- izteikums Vārdu savienojums (parasti viens vai vairāki teikumi), kurā izteikta, piemēram, atziņa, secinājums, paskaidrojums.
- stabiņš Vārdu, ciparu u. tml. kopums, kurā tie uzrakstīti viens zem otra.
- krusts Veidojums (piemēram, priekšmets, konstrukcija) no diviem elementiem, kas pārlikti viens otram perpendikulāri vai slīpi.
- baraka Vieglas konstrukcijas vienstāva pagaidu celtne.
- Ķīmiskais elements Viela, kura ar ķīmiskām metodēm nav tālāk sadalāma un kuras atomu kodoliem ir viens un tas pats elektriskais lādiņš.
- Plūksnaini daivaina lapa Vienkārša lapa, kam plātnes šķēlumi nesniedzas dziļāk par plātnes vienu ceturto daļu un atrodas aptuveni viens otram pretī (piemēram, ozola lapa).
- Plūksnaini dalīta lapa Vienkārša lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas līdz galvenajai dzīslai vai plātnes pamatnei un atrodas aptuveni viens otram pretī (piemēram, strutenes lapa).
- apkampiens Vienreizēja, paveikta darbība --> apkampt. Apskāviens.
- Viens pakaļ otram Viens aiz otra, viens pēc otra.
- Garais stāsts Viens no episkās, vēstītājas literatūras paveidiem, kurā atšķirībā no īsā stāsta attēlots nevis viens, bet vairāki notikumi galvenās darbojošās personas dzīvē.
- Apdzīvota vieta Vieta, kur dzīvo cilvēki (viensēta, lauku sētu kopa, lauku centrs, ciemats, pilsēta).
- Apdzīvota vieta Vieta, kur dzīvo cilvēki (viensēta, lauku sētu kopa, lauku centrs, ciemats, pilsētciemats, pilsēta).
- piekarceļš Virs zemes pacelts, pie balstiem piestiprinātu trošu vai viensliedes ceļš.
- saķerties Virzoties, pārvietojoties (viens otram, cits citam pāri, garām u. tml.), sasaistīties.
- viensētnieciskums Vispārināta īpašība --> viensētniecisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- tralis Zvejas rīks - maisveida tīkls, ko trosēs velk viens vai divi kuģi, laivas.
viens citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV