Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
secīgs
secīgs -ais; s. -a, -ā
secīgi apst.
Tāds, kurā (kas) seko viens otram, cits citam noteiktā, likumsakarīgā kārtībā, noteiktā, likumsakarīgā veidā. Tāds, kurā (kas) likumsakarīgi izriet viens no otra, cits no cita.
PiemēriSecīgi darba posmi.
  • Secīgi darba posmi.
  • Secīga impulsu pārraide.
  • «Pastāstiet, ko jūs darījāt šodien. Stāstiet visu secīgi. Sāciet ar rītu.»
  • Kaut cik secīgi izkārtojot visu, ko man pakāpeniski pavēstīja Vidvuds Meijers, iznāk pagarš stāstījums..
Avoti: 7-1. sējums