pirmais
pirmais s. -ā
1.Kārtas skait. → viens1. Tāds, kura nav neviena cita (no kā vienveidīga virknes, kopuma); pretstats: pēdējais.
PiemēriPirmā maiņa.
Stabili vārdu savienojumiMest pirmo akmeni.
1.1.Priekšējais (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu).
PiemēriSēdēt skolā pirmajos solos.
Stabili vārdu savienojumiPirmā (arī priekšējā) līnija.
1.2.Tāds, kas pēc veicamajiem uzdevumiem, funkcijām ir nozīmīgāks, arī visnozīmīgākais (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu).
PiemēriPirmais stūrmanis.
Stabili vārdu savienojumiPirmā vijole. Pirmais mīlētājs.
2.Ievērojamākais. Izcilākais.
PiemēriPirmais skolnieks klasē.
2.1.Savienojumā ar «šķira», «kategorija» u. tml.: norāda uz (kā) augstāku kvalitāti (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu).
PiemēriPirmās šķiras vērpums.
2.2.Tāds, kas ir zemākas pakāpes, arī tāds, kas ir nenozīmīgāks (par ko citu līdzīgu).
PiemēriPirmās klases skolnieks.
3.Savienojumā ar laika nozīmes lietvārdiem: sākotnējs, tāds, kas ir, noris pašā sākumā, iesākumā.
PiemēriEs aizgāju pēc būvmateriāliem. Kritušo koku nemaz nebija tik daudz, kā pirmajā brīdī likās.
Stabili vārdu savienojumiPirmais sākums. Pirmajā laikā.
4.lietv. nozīmē Tas, kas ir iepriekš, vispirms minēts (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu).
PiemēriKad otrā dienā saimnieks ar saimnieci vieni paši bij istabā, pirmais vārdu pa vārdam sievai atstāstīja vakar dzirdēto.
Avoti: 6-2. sējums