Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pirmapguvējs
pirmapguvējs -a, v.
pirmapguveja -as, s.
Cilvēks, kas pirmais (ko) apgūst.
PiemēriNeskarto zemju pirmapguvēji parādīja padomju cilvēku cildenās tikumiskās īpašības..
Avoti: 6-2. sējums