pirmatklājējs
pirmatklājējs -a, v.
pirmatklājēja -as, s.
1.Cilvēks, kas pirmais veic (kā) atklājumu.
PiemēriSalu grupas pirmatklājējs.
2.Cilvēks, kas pirmais ir paveicis, arī aizsācis (ko).
PiemēriJurijs Gagarins ir ne tikai kosmosa pirmatklājējs vien. Viņš bija un allaž paliks lielisks jaunās, sociālistiskās sabiedrības cilvēka, īsta komunista, slavena lielās krievu tautas dēla paraugs.
Avoti: 6-2. sējums