vienpatis
vienpatis -ša, v.
vienpate -es, dsk. ģen. -šu, s.
Cilvēks, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts ar citiem cilvēkiem. Arī cilvēks, kas dzīvo, darbojas viens pats.
Piemēri..[grafiķe] nav bijusi vienpate, līdz ar viņu mūsu grafikā tapusi vesela ofortistu grupa.
Avoti: 8. sējums