vienpatīgs
vienpatīgs -ais; s. -a, -ā
vienpatīgi apst.
Tāds, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts ar ko citu, parasti līdzīgu, arī tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats.
Piemēri..filmēts tika sirsnīgā un visnotaļ sadzīviskā manierē paša [režisora] uzrakstīts scenārijs par zvejnieku ciemata zēnu Nauri, kura vienpatīgo raksturu veidojuši gan sarežģīti, tomēr ikdienā nolūkoti apstākļi.
Avoti: 8. sējums