Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vienpatnīgs
vienpatnīgs -ais; s. -a, -ā
vienpatnīgi apst.
Tāds, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts ar ko citu, parasti līdzīgu, arī tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats. Vienpatīgs.
PiemēriVienpatnīgs raksturs.
Avoti: 8. sējums