vienpatne
vienpatne -es, s.; parasti vsk.
Stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats. Vienatne.
PiemēriAnnele ir izdziedājusies, izlasījusies grāmatu, izmērojusi vairākkārt ēnu, kas jau sen rāda brokastlaiku, izbārusies vienpatnē ar māsīcu, ka tā nevar un nevar atnākt ar brokasti, kā tas vakar norunāts..
Avoti: 8. sējums