Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vienpersonīgs
vienpersonīgs -ais; s. -a, -ā
vienpersonīgi apst.
Vienpersonisks.
PiemēriGalvenais ārsts vienpersonīgi pieņēmis lēmumus? Bet, piedodiet, vai viņš ar to ir pārkāpis savu kompetenci?
Avoti: 8. sējums