vienprātība
vienprātība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → vienprātība1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri«Tikai jānospriež, kurā vietā jaunā kūts ceļama.» Par to vienprātības nebija. Vecajā vietā tēvs negribēja, tā viņam šķita pārāk tuvu mājai. Bet kur citur?
- «Tikai jānospriež, kurā vietā jaunā kūts ceļama.» Par to vienprātības nebija. Vecajā vietā tēvs negribēja, tā viņam šķita pārāk tuvu mājai. Bet kur citur?
- ..Dod mums spēku, dod mums drosmi, dod mums vienprātību, Tēvs!
- Ap savu robežu, ap savu pašu zemi Mēs rokās dodamies un vienprātībā cietā.
Avoti: 8. sējums