vienprātība
vienprātība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → vienprātība1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri«Tikai jānospriež, kurā vietā jaunā kūts ceļama.» Par to vienprātības nebija. Vecajā vietā tēvs negribēja, tā viņam šķita pārāk tuvu mājai. Bet kur citur?
Avoti: 8. sējums