Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
vienpus
vienpus priev. ar ģen. vai dat.
Norāda, ka (kas) atrodas, notiek vienā pusē, salīdzinot ar ko citu.
PiemēriBet īsti drošs kā vienpus, tā otrpus sadzīves sliekšņa neviens vairs nejutās.
Avoti: 8. sējums