vienpus
vienpus priev. ar ģen. vai dat.
Norāda, ka (kas) atrodas, notiek vienā pusē, salīdzinot ar ko citu.
PiemēriBet īsti drošs kā vienpus, tā otrpus sadzīves sliekšņa neviens vairs nejutās.
- Bet īsti drošs kā vienpus, tā otrpus sadzīves sliekšņa neviens vairs nejutās.
- ..mums ar Jākupu jāmeklē [teļš] vienpus lielā meliorācijas grāvja, viņas ar feldšeri ies otrpus, satiksimies lejā pie ezera, ja līdz tam nebūsim atraduši.
- Gan vienpus, gan otrpus pilsētas nomalē spīdēja dzeltenīgas spāres un lietus nenobalināti skaidu jumti.
Avoti: 8. sējums