vienpusīgs
vienpusīgs -ais; s. -a, -ā
vienpusīgi apst.
2.Tāds (cilvēks), kura darbība aptver tikai kādu vienu šauru nozari. Tāds, kam trūkst domāšanas, uzskatu, interešu plašuma un dziļuma, kam ir šaurs garīgais apvārsnis. Arī aprobežots2.
Piemēri«Tu [Pūpoliņ], dzejodams tikai par fabrikām un mašīnu skrituļu dzensiksnām, esi tikpat vienpusīgs kā mūsu Šotnieks, kas zīmē tikai dūmeņus, telegrāfa stieples un joņojošus vilcienus kā šim laikmetam piemītošu raksturīgo trauksmi.»
3.Tāds, kam trūkst plašuma un dziļuma (piemēram, par uzskatu, attieksmi, rīcību). Tāds, kurā nav ievērota parādību būtība, kopsakarība.
PiemēriCeltniecības industrija ir iegājusi it kā ļoti šaurās, vienpusīgās sliedēs. Galvenais ir kvantitāte un bieži vien uz kvalitātes rēķina.
4.Tāds, kurā ir maz kontrastu, dažādības.
PiemēriVisu ceļu Teucis ēdis kartupeļu putru ar putraimiem, ko vārījuši skārda konfekšu bundžā. No vienpusīgā ēdiena jau sākusi uzpampt miesa.
4.1.Tāds, kurā ir nepietiekami dažādoti izteiksmes līdzekļi, tēlošanas paņēmieni.
PiemēriVispār loma grūta, jo stipri vienpusīga, dota vienā atklāsmes virzienā, ne no tām, Sebrim patīkamajām, «kur iekšā viss kas».
5.Vienpusējs2.
PiemēriTestaments ir vienpusīgs novēlējuma akts, atkarīgs vienīgi no.. testatora gribas.
Avoti: 8. sējums