Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vienreizīgs
vienreizīgs -ais; s. -a, -ā
vienreizīgi apst.
Tāds, kam piemīt izcilas, sevišķas, parasti pozitīvas, īpašības. Tāds, kam nav līdzīgu.
PiemēriVienreizīgs mākslas darbs.
Avoti: 8. sējums