vienpusējs
vienpusējs -ais; s. -a, -ā
vienpusēji apst.
1.Tāds, ko veido viena (lietojama, izmantojama) puse. Tāds, kas atrodas, notiek vienā pusē.
PiemēriĻoti bieži sastop palēcītes, ..ar garenām lapām un vienpusēju ziedu ķekaru.
- Ļoti bieži sastop palēcītes, ..ar garenām lapām un vienpusēju ziedu ķekaru.
- Koka ķīļi [būvkoku savienojumu pastiprināšanai]. Tie var būt vienpusēji un divpusēji notēsti. Vienpusējiem koka ķīļiem slīpi notēsta tikai viena mala, divpusējiem koka ķīļiem - slīpi notēstas abas pretējās malas.
- Daudzreiz jaunās [hiacinšu] lapas vienpusēji dzeltē, saritinās.
2.Tāds, kas attiecas uz vienu dalībnieku. Tāds, kurā piedalās, kurā iesaistīts viens dalībnieks.
PiemēriVienpusēja reakcija.
- Vienpusēja reakcija.
- Līguma noteikumu vienpusēja maiņa.
- Vai bieži nenotika, ka skolniece iemīlējās savā skolotājā? Tāpat slimniece savā ārstā. Tās parasti klusās, vienpusējās, neatbildētās mīlestības, kas izgruzda un sadega sirdīs..
Avoti: 8. sējums