vienpatība
vienpatība -as, s.; parasti vsk.
Stāvoklis, kad (kāds, kas) nav saistīts vai ir vāji saistīts ar ko citu, parasti līdzīgu, arī stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats.
PiemēriIr trīs vienpatības veidi: svēta vientulība, skumja atstātība un rūgta atšķirtība.
- Ir trīs vienpatības veidi: svēta vientulība, skumja atstātība un rūgta atšķirtība.
- Bet Rainis - tā pirmām kārtām ir Jāzepa gara pasaule. Ar lielo vientulību, vienpatību un mokošo cīņu sevī.
- Vēl tikai viens man izkarojams karš - Lai jaunā gājumā Mans vienpatības cēliens Nebūtu tik garš.
Avoti: 8. sējums