vienpatība
vienpatība -as, s.; parasti vsk.
Stāvoklis, kad (kāds, kas) nav saistīts vai ir vāji saistīts ar ko citu, parasti līdzīgu, arī stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats.
PiemēriIr trīs vienpatības veidi: svēta vientulība, skumja atstātība un rūgta atšķirtība.
Avoti: 8. sējums