Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
bars2
bars -a, v.; novec.
1.Pļavas vai lauka josla, ko pļāvējs pļauj vienā gājienā.
Piemēri«..- tēvs. Tikko bijām izgājuši pļaut... Un pašā bara vidū... Kā ļimt saļima.»
Stabili vārdu savienojumiBaru dzīt. Baru iziet. Baru siet. Baru vest.
1.1.Linu lauka gabals, ko plūc viens cilvēks.
PiemēriRāvējas rauj katra savu baru.
Avoti: 2. sējums