bars2
bars -a, v.; novec.
1.Pļavas vai lauka josla, ko pļāvējs pļauj vienā gājienā.
Piemēri«..- tēvs. Tikko bijām izgājuši pļaut... Un pašā bara vidū... Kā ļimt saļima.»
- «..- tēvs. Tikko bijām izgājuši pļaut... Un pašā bara vidū... Kā ļimt saļima.»
Stabili vārdu savienojumiBaru dzīt. Baru iziet. Baru siet. Baru vest.
- Baru dzīt — Vālu pļaut.
- Baru iziet — Nopļaut vālu līdz galam.
- Baru siet — Siet viena vāla labību.
- Baru vest — Pļaujot virzīties citiem pļāvējiem pa priekšu.
1.1.Linu lauka gabals, ko plūc viens cilvēks.
PiemēriRāvējas rauj katra savu baru.
- Rāvējas rauj katra savu baru.
Avoti: 2. sējums