Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
barotava
barotava -as, s.
Barošanas vieta (parasti putniem vai meža dzīvniekiem ziemā). Ietaise, kurā ieliek barību.
PiemēriAndris gribēja sasniegt stirnu barotavu, kas atradās mežā uz upes krasta.
Avoti: 2. sējums