Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
barons
barons -a, v.; neakt.
1.Feodālo muižnieku tituls. Zemākais aristokrātijas tituls (dažās kapitālistiskajās valstīs). Cilvēks, kam ir šāds tituls.
PiemēriPiešķirt barona titulu.
1.1.Baltijas vācu muižnieks.
PiemēriKraukļu kalnā viņam garām aizdrāzās barona divjūgs..
Stabili vārdu savienojumiPelēkais barons.
Avoti: 2. sējums