lipināt
lipināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Vairākkārt, arī pakāpeniski saistīt (parasti plānus vai sīkus priekšmetus, no kuriem viens vai abi pārklāti ar līmi vai vielu, masu, kam ir līmes īpašības) vai saistīt šādus priekšmetus pie (kā) virsmas.
PiemēriLipināt pastmarku uz aploksnes.
- Lipināt pastmarku uz aploksnes.
- Lipināt tapetes pie sienas.
- Lipināt dzintara gabaliņus uz metāla.
- Nevar taču, mājās pārbraucis, sākt lipināt plakātus uz sienām un pilnā balsī kliegt, ka visi tūristi un ogotāji ir nelieši, ka ekskursijās braukt nav brīv.
- pārn. «Miegs lipina acis ciet. Pēdējās naktis tikpat kā nav gulēts.»
1.1.Šādi saistot priekšmetus, darināt (ko).
PiemēriSēžam uz mūrīša un no tāsīm liecam, lipinām un šujam cibiņas, kārbiņas, mapītes.
- Sēžam uz mūrīša un no tāsīm liecam, lipinām un šujam cibiņas, kārbiņas, mapītes.
2.Veidot (ko), piemēram, no māla, plastilīna. Izmantot (piemēram, mālu, plastilīnu) kā veidošanai.
Piemēri..ilgāk uz vietas nostāvēt viņš varēja tikai tad, kad no pelēcīgajiem, staipīgajiem tēlnieku māliem kaut ko lipināja.
- ..ilgāk uz vietas nostāvēt viņš varēja tikai tad, kad no pelēcīgajiem, staipīgajiem tēlnieku māliem kaut ko lipināja.
- ..nav otra mākslinieka gribai tik pakļāvīga materiāla kā māls. To var veidot un lipināt, var plāt un veltņot.
- pārn. Es te gausi kā māla pikas lipinu dienas.
Avoti: 4. sējums