nosēdēt
nosēdēt -sēžu, -sēdi, -sēž, arī -sēdu, -sēdi, -sēd, pag. -sēdēju
1.intrans. Sēdēt (visu laikposmu) un pabeigt sēdēt.
PiemēriNosēdēt pie slimnieka gultas līdz rītam.
- Nosēdēt pie slimnieka gultas līdz rītam.
- Pie melniem atvariem man bieži nākas sastapt vecus vīrus, kuriem pietiek pacietības nosēdēt no rīta līdz vakaram vienā vietā.
1.1.Palikt sēžot (kādā vietā, arī kādā veidā).
PiemēriViņa varēja augus vakarus nosēdēt savā istabā ar klēpī saliktām rokām..
- Viņa varēja augus vakarus nosēdēt savā istabā ar klēpī saliktām rokām..
- Stipri atšķirīga.. bija ceturtā darbiniece - Lejnieces jaunkundze, kas nosēdēja darba stundas, gandrīz nemaz nerunādama.
- Arī Ozols nevarēja nosēdēt uz vietas. Piecēlies viņš staigāja pa istabu..
- «Un ar Austrumu Hari tu arī nesatiecies. Kad mazāki bijāt, tad stundām varējāt nosēdēt istabā vai lejā dārzā.»
1.2.Pavadīt apcietinājumā (visu laikposmu).
PiemēriTrīs gadus no šā laika viņš nosēdēja cietumā, vienu gadu bija prom..
- Trīs gadus no šā laika viņš nosēdēja cietumā, vienu gadu bija prom..
- Justs jau vairāk nekā mēnesi ir nosēdējis aresta namā..
1.3.Būt, atrasties (kādā stāvoklī, situācijā).
PiemēriNosēdēt visu dienu mājās.
- Nosēdēt visu dienu mājās.
2.trans. Ilgāku laiku sēžot vienā un tai pašā stāvoklī, izraisīt (kādā ķermeņa daļā) stīvumu, notirpumu.
PiemēriNosēdēt kāju.
- Nosēdēt kāju.
- ..ūdens avantūristam jāpietauvojas pie malas, krastā jāizstaipa nosēdētie kauli un tad jāsāk apskatīties pēc piemērotas viesnīcas.
- Maza, maza meitenīte Mātei roku nosēdēja..
3.intrans. Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) sēdēt.
Piemēri«Ja nevar nosēdēt, lai laižas guļus..»
- «Ja nevar nosēdēt, lai laižas guļus..»
Avoti: 5. sējums