pavada
pavada -as, s.
1.Virve, siksna, lente, kuras vienu galu piestiprina pie (darba dzīvnieka) mutes dzelžiem vai apaušiem (tā vešanai, piesiešanai).
PiemēriPavadas stiprinājums.
Stabili vārdu savienojumiIet (kāda) pavadā. Paņemt pavadā.
1.1.Virve, siksna, lente, kuras abus galus piestiprina pie (darba dzīvnieka) mutes dzelžiem (tā vadīšanai jājot).
Piemēri«..[kumeļiem] ir pēdējā brīvā ziema,» sacīja treneris. «Nākamajā gadā ap šo laiku viņiem jau nāksies pierast pie segliem un pavadas.»
1.2.Saite (dzīvnieka) vešanai, piesiešanai.
PiemēriIzvest suņus sabiedriskās vietās atļauts tikai ar uzpurņiem un īsās pavadās.
Avoti: 6-1. sējums