tuviene
tuviene -es, s.; parasti vsk.
1.Tuva vieta. Arī samērā mazs attālums.
Piemēri..ieskanējās tuvienē, tālienē, šaipus upei, viņpus upei. Gani līgoja, visi gani līgoja.
- ..ieskanējās tuvienē, tālienē, šaipus upei, viņpus upei. Gani līgoja, visi gani līgoja.
- ..Zviedrijas baznīcā bijis tālu izslavēts Pestītāja tēls, ko braukuši aplūkot no tuvienes un tālienes.
- Ezera spogulis, kas iztālēm vizēja vasaras debesu gaišajā zilumā, tuvienē satumsa un likās necaurredzams.
2.Klātbūtne.
PiemēriTaču pat Mārtiņa tuviene nedeva drošību, pat Mārtiņa klātums nesniedza paļāvību, ka viņai nevajadzēs šķirties no Pētera.
- Taču pat Mārtiņa tuviene nedeva drošību, pat Mārtiņa klātums nesniedza paļāvību, ka viņai nevajadzēs šķirties no Pētera.
Avoti: 8. sējums