paelpot
paelpot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.trans. Neilgu laiku, mazliet elpot (parasti svaigu, patīkamu gaisu).
Piemēri..Gunta, uzvilkusi jauno, spilgti sarkano pavasara mēteli, vaļējiem matiem izgāja paelpot svaigu gaisu.
- ..Gunta, uzvilkusi jauno, spilgti sarkano pavasara mēteli, vaļējiem matiem izgāja paelpot svaigu gaisu.
- Un tad man ienāca prātā aizbraukt pie Maijas uz jūrmalu, tumsā zem viņas loga paelpot sveķu savircoto jūras gaisu.
- ..manī iedegās.. velmē paelpot spirdzinošo Baltijas gaisu.
2.intrans. Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) elpot.
Piemēri«Kāpēc tu mani turi tik suniskos apstākļos? Ierīko man slēptuvi bēniņos! Tur vismaz var paelpot.»
- «Kāpēc tu mani turi tik suniskos apstākļos? Ierīko man slēptuvi bēniņos! Tur vismaz var paelpot.»
- Suta tāda, ka ne paelpot.
- Tikpat kā akmens puika gulēja uz kumbra un spieda tik neganti, ka ne paelpot.
Avoti: 6-1. sējums