Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
paelpot
paelpot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.trans. Neilgu laiku, mazliet elpot (parasti svaigu, patīkamu gaisu).
Piemēri..Gunta, uzvilkusi jauno, spilgti sarkano pavasara mēteli, vaļējiem matiem izgāja paelpot svaigu gaisu.
2.intrans. Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) elpot.
Piemēri«Kāpēc tu mani turi tik suniskos apstākļos? Ierīko man slēptuvi bēniņos! Tur vismaz var paelpot.»
Avoti: 6-1. sējums