Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
paēna
paēna -as, s.
1.Vieta, kur kas neļauj krist gaismas stariem. Ēna (2), pavēnis1, pakrēslis1.
PiemēriApsēsties krūmu paēnā.
2.novec. Pajumte. Arī patvērums.
PiemēriNu, kaut ir rija, kad tikai paēna.
Avoti: 6-1. sējums