paēna
paēna -as, s.
1.Vieta, kur kas neļauj krist gaismas stariem. Ēna (2), pavēnis1, pakrēslis1.
PiemēriApsēsties krūmu paēnā.
- Apsēsties krūmu paēnā.
- Nelielā gravā tek strauts, un pie tā citu koku paēnā balta stāv ieva.
- Tad laiva no krasta paēnas atkal izslīdēja saulē.
- Liepas.. grib tikai vienu - lai lapas dotu paēnu smalkajiem ziediem..
- pārn. Lielu mākslinieku paēnā bieži dzīvo arī mazāki, niecīgāki talanti..
2.novec. Pajumte. Arī patvērums.
PiemēriNu, kaut ir rija, kad tikai paēna.
- Nu, kaut ir rija, kad tikai paēna.
- Kādam paēnu dot.
Avoti: 6-1. sējums