pavārds
pavārds -a, v.
1.Vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (cilvēku, parasti, izceļot vai arī piedēvējot kādu īpašību, pazīmi). Arī iesauka, palama.
Piemēri..Leinasara grupā uz visiem laikiem nostiprinās saimnieka pavārds - Čūsku vecis.
1.1.Šāds vārds, vārdu savienojums, kurā sauc (priekšmetu, parādību u. tml.).
PiemēriParīzieši iesaukuši divus jauna tipa autobusus.. par «kamieļiem». Pavārds nav radies sakarā ar autobusu lēno pārvietošanos, bet ar citu kamieļa īpašību - notupties, uzņemot pasažierus, tā atvieglojot iekāpšanu un izkāpšanu.
Avoti: 6-1. sējums