Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
iemest
iemest -metu, -met, -met, pag. -metu.
1.trans. Ar metienu ievirzīt (kur iekšā). Iesviest (1).
PiemēriIemest krāsnī ogles.
  • Iemest krāsnī ogles.
  • Iemest izlasītu vēstuli papīrgrozā.
  • Iemest cigaretes galu atkritumu traukā.
  • Iemest monētu automātā.
  • Iemest vēlēšanu biļetenu urnā.
  • Iemset vēstuli pastkastītē.
  • Dažreiz saņemu dūšu un iemetu [liepas] dobumā kādu akmeni, kas tad krīt, it kā pret ko atsizdamies, dziļi, dziļi..
  • Tovakar Vilis atgriežas no apgaitas jautrs un runīgs. Pārnes lielu pušķi naktsvijoļu un mešus iemet man rokās.
  • Viņš ilgi klusēja. Ar kāju izrušināja no krasta oli, pacēla un iemeta upē.
  • pārn. ..Katra kustība Ieiet kopdarbā, Katra dzirkstiņa, Dvēselēs iemesta, Sajūsmas liesmās pa pasauli šaudās.
  • Virtuvē Kasparmāte lūdza Ievu Ventspilī iemest vēstuli, kas domāta Rīgas mazbērniem. «No Ventspils ātrāk aizies, vai ne?»
Stabili vārdu savienojumiIemest vēstuli.
1.1.Metot trāpīt (kur).
PiemēriBumba iemesta vārtos.
  • Bumba iemesta vārtos.
  • Pēdīgi mēģināju iemest rūtīs sauju sīku oļu.
  • Vienu cilvēku nogalināja bumba, ko ekstrēmisti iemeta kādā alus bārā..
  • Es iemetīšu sejā tintes pudeli katram, kas ņirgāsies par šo pasauli, ko miljoni ir samaksājuši ar savām asinīm.
  • Kamēr piektdienas vakarā hokeja cienītāji tribīnēs apspriedās, cik ripu mūsējiem jāiemet,.. melnā kaučuka «viltniece» iespruka Rīgas «Dinamo» vārtu tīklā.
Stabili vārdu savienojumiIemest vārtus (arī grozu).
1.2.Strauji ievirzīt (mutē), lai apēstu.
Piemēri..Julcīte savu [cukura gabaliņu] iemet tūlīt mutē un kož skraukšķinādama un tīksminādamās.
  • ..Julcīte savu [cukura gabaliņu] iemet tūlīt mutē un kož skraukšķinādama un tīksminādamās.
  • Mēs izdzērām glāzes un piekodām iemetām mutē gabaliņu.. siļķes.
  • Ārste.. iemet mutē baltu miega zāļu ripiņu.
1.3.Ar īpašu paņēmienu novietot (zvejas rīku) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai.
PiemēriEs esmu iemetis makšķeri un kātu nolicis uz lēpju lapām.
  • Es esmu iemetis makšķeri un kātu nolicis uz lēpju lapām.
  • «Nu, vai es neteicu?» jautā Roškins, iemezdams makšķeri zivju baram pašā vidū. Arī es gatavojos iemest āķi..
  • ..Miķelis Vimba.. aizbrauca jūrā izvilkt iepriekšējā dienā iemestos reņģu tīklus..
1.4.pārn. Ievietot (kādā vietā, telpā). Likt nonākt (kādos apstākļos).
PiemēriPauls Rāmnieks jutās kā zvēru krātiņā iemests cilvēks..
  • Pauls Rāmnieks jutās kā zvēru krātiņā iemests cilvēks..
  • ..pašreizējos starptautiskajos apstākļos radušās reālas iespējas nepieļaut agresīvajiem imperiālisma spēkiem iemest tautas jauna kara ugunīs.
  • Šodien reaktīvās TU trīsarpus stundas pēc pacelšanās Maskavā jau piesit riteņus pie Parīzes betona Buržē lidlaukā... Bez kādas pārejas un sagatavošanās ceļotāju iemet Parīzes dzīves virpulī..
  • Visus strādniekus nekad cietumā neiemetīs. Un bez cīņas nav uzvaras, tā lapiņā rakstīts.
Stabili vārdu savienojumiIemest cietumā.
1.5.Būt par cēloni tam, ka (piemēram, gaisa strāva) pēkšņi ieplūst (kur iekšā).
Piemēri..lapiņas viegli drebināja vēja pūsma, laiku pa laikam iemezdama klasē rūgtenu smaržu vilni.
  • ..lapiņas viegli drebināja vēja pūsma, laiku pa laikam iemezdama klasē rūgtenu smaržu vilni.
  • Pagāja dažas minūtes, vējš vagonā iemeta saraustītus vārdus, troksni..
1.6.Būt par cēloni tam, ka (gaisma) pēkšņi iespīd (kur iekšā).
PiemēriPēcpusdienas saule iemeta dažus starus arī klētsaugšā.
  • Pēcpusdienas saule iemeta dažus starus arī klētsaugšā.
  • To [klusumu] reizēm pārtrauc vientuļas automašīnas, kas ātri aizslīd pa asfaltu, iemetot starmešu gaismas kūļus logos un vārtos.
2.intrans.; sar. Lietot alkoholiskus dzērienus. Iedzert (2).
PiemēriVispār viņš dūšīgi iemeta, jo nācās pārāk bieži satikties ar alu un sīvo.
  • Vispār viņš dūšīgi iemeta, jo nācās pārāk bieži satikties ar alu un sīvo.
  • Jēkabs izņēma no kabatas pusstopu. Abi iemeta un ērti iezveļas tahtā.
  • Īsi pirms tam krogā mēs mazliet bijām iemetuši.
2.1.trans. Iedzert (alkoholisku dzērienu). Izdzert (trauku ar alkoholisku dzērienu).
PiemēriIemest degvīnu.
  • Iemest degvīnu.
  • Iemest kādu glāzīti.
  • Viņš ātri iemeta konjaku un uzsita dūri uz galda..
  • Manis sajaukto Rīgas kokteili viņš iemet kā ogu un labsajūtā noplāta muti. «Jo dzer, jo labāks...»
3.trans. Piebilst, iestarpināt (kādu vārdu). Ierunāties (parasti, kādu pārtraucot).
Piemēri«Ko tāds bagātnieks ēd un cik viņam ir jājamo zirgu?» jautāja tēvs. «Kā viņš ģērbjas?» iemeta māsiņa.
  • «Ko tāds bagātnieks ēd un cik viņam ir jājamo zirgu?» jautāja tēvs. «Kā viņš ģērbjas?» iemeta māsiņa.
  • Bebris nostāk sēž uz krēsla.., šad tad iemezdams sarunā pa dzēlīgai piezīmei.
  • «Tā?» Ciemīte iemeta starpā, un jūrniekam, likās, nojuka domu pavediens, jo viņš apklusa.
4.trans. Savienojumā ar «acs», «skatiens»: ātri vai pavirši ieskatīties, paraudzīties.
PiemēriIemest acis laikrakstā.
  • Iemest acis laikrakstā.
  • Iemest skatienu spogulī.
  • Gāja viņš lēnām, galvu izcēlis, pie katras mājas apstādamies un iemezdams skatienu tukšajos pagalmos.
  • Druja iemet Vērdiņa sejā asu skatienu.
  • pārn. Kad viņš reiz aizgāja pakaļ savai mazmeitai uz tikko atvērto bērnudārzu drusku agrāk un paguva iemest aci mazo cilvēciņu ikdienas dzīvē, viņam kļuva pavisam dīvaini ap sirdi.
5.intrans.; sar. Iesist2.
PiemēriUn skolnieki redz, ka pārvaldnieks ar spieķi sit ēzelim pa muguru.. Nāk patlaban arī Mameds ar tukšajām piena kannām. Pārvaldnieks dusmās pieskrej un iemet arī viņam reiz ar spieķi.
  • Un skolnieki redz, ka pārvaldnieks ar spieķi sit ēzelim pa muguru.. Nāk patlaban arī Mameds ar tukšajām piena kannām. Pārvaldnieks dusmās pieskrej un iemet arī viņam reiz ar spieķi.
Stabili vārdu savienojumiIemest sejā (arī acīs). Iemest sprunguli (riteņos, arī starp kājām).
Avoti: 3. sējums