iemest
iemest -metu, -met, -met, pag. -metu.
1.trans. Ar metienu ievirzīt (kur iekšā). Iesviest (1).
PiemēriIemest krāsnī ogles.
Stabili vārdu savienojumiIemest vēstuli.
1.1.Metot trāpīt (kur).
PiemēriBumba iemesta vārtos.
Stabili vārdu savienojumiIemest vārtus (arī grozu).
1.2.Strauji ievirzīt (mutē), lai apēstu.
Piemēri..Julcīte savu [cukura gabaliņu] iemet tūlīt mutē un kož skraukšķinādama un tīksminādamās.
1.3.Ar īpašu paņēmienu novietot (zvejas rīku) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai.
PiemēriEs esmu iemetis makšķeri un kātu nolicis uz lēpju lapām.
1.4.pārn. Ievietot (kādā vietā, telpā). Likt nonākt (kādos apstākļos).
PiemēriPauls Rāmnieks jutās kā zvēru krātiņā iemests cilvēks..
Stabili vārdu savienojumiIemest cietumā.
1.5.Būt par cēloni tam, ka (piemēram, gaisa strāva) pēkšņi ieplūst (kur iekšā).
Piemēri..lapiņas viegli drebināja vēja pūsma, laiku pa laikam iemezdama klasē rūgtenu smaržu vilni.
1.6.Būt par cēloni tam, ka (gaisma) pēkšņi iespīd (kur iekšā).
PiemēriPēcpusdienas saule iemeta dažus starus arī klētsaugšā.
2.intrans.; sar. Lietot alkoholiskus dzērienus. Iedzert (2).
PiemēriVispār viņš dūšīgi iemeta, jo nācās pārāk bieži satikties ar alu un sīvo.
2.1.trans. Iedzert (alkoholisku dzērienu). Izdzert (trauku ar alkoholisku dzērienu).
PiemēriIemest degvīnu.
3.trans. Piebilst, iestarpināt (kādu vārdu). Ierunāties (parasti, kādu pārtraucot).
Piemēri«Ko tāds bagātnieks ēd un cik viņam ir jājamo zirgu?» jautāja tēvs. «Kā viņš ģērbjas?» iemeta māsiņa.
4.trans. Savienojumā ar «acs», «skatiens»: ātri vai pavirši ieskatīties, paraudzīties.
PiemēriIemest acis laikrakstā.
5.intrans.; sar. Iesist2.
PiemēriUn skolnieki redz, ka pārvaldnieks ar spieķi sit ēzelim pa muguru.. Nāk patlaban arī Mameds ar tukšajām piena kannām. Pārvaldnieks dusmās pieskrej un iemet arī viņam reiz ar spieķi.
Stabili vārdu savienojumiIemest sejā (arī acīs). Iemest sprunguli (riteņos, arī starp kājām).
Avoti: 3. sējums