vienkārt
vienkārt apst.
1.Pirmkārt.
PiemēriVaire-Vairogs viņam nepatika, vienkārt, tāpēc, ka tas kā nekā bija.. tieslietu kandidāts; otrkārt, ka tam bija tikpat pievilcīga āriene kā viņam..
- Vaire-Vairogs viņam nepatika, vienkārt, tāpēc, ka tas kā nekā bija.. tieslietu kandidāts; otrkārt, ka tam bija tikpat pievilcīga āriene kā viņam..
- Arī citi ubagi bija mēģinājuši darīt tāpat kā Sisenis, bet, vienkārt, tie nebija tik izveicīgi, un, otrkārt, ļaudis neticēja to spējai..
- «Ko jūs atrodat šinī «Niedrīšu Vidvudā», ko noliedz labākie lietpratēji?» - «To, vienkārt, ir interesanti un, otrkārt, viegli lasīt, jo notikumi rit strauji..»
2.Vienā kārtā. Vienkārtīgi.
PiemēriAugs ar vienkārt plūksnainām lapām.
- Augs ar vienkārt plūksnainām lapām.
- Vienkārt salocīts lakats.
- Sašķeterēt dziju vienkārt.
Avoti: 8. sējums