krustot1
krustot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Likt, novietot (ko) perpendikulāri vai slīpi (vienu pāri otram, citu pāri citam).
PiemēriKas nelūgts uzdrīkstētos muižā iekšā iet, Tam, nebilstot ne vārda, slēgtu ceļu ciet Pie vārtiem, krustodami pīķus, divi sargi.
Stabili vārdu savienojumiKrustot šķēpus (arī zobenus).
2.parasti 3. pers. Būt, atrasties krustām pāri (kam).
PiemēriŠoseju krusto dzelzceļš.
3.Ejot, braucot virzīties perpendikulāri vai slīpi pāri (ielai, laukumam, laukam u. tml.).
Piemēri..krustojis Raiņa bulvāri, devos uz devītā trolejbusa gala pieturu, lai brauktu mājās.
Stabili vārdu savienojumiKrustot (kāda) ceļu.
3.1.Braucot virzīties pāri (ielai, laukumam, laukam u. tml.) — par transportlīdzekļiem.
PiemēriTaču mašīna nekur nenogriežas. Lēnā gaitā krustoja Brīvības ielu.
4.parasti 3. pers. Šķērsot (piemēram, laukumu, platību) — par upi, ceļu u. tml. Būt izvietotam šķērsām pāri (telpai, platībai).
PiemēriUpes krusto Brazīlijas laukus..
5.Aizšķērsot (piemēram, ceļu).
PiemēriŠaudami ar ložmetējiem un lielgabaliem, tanki virzījās pa vecā dzelzstilta nobrauktuvi uz priekšu. Ar spēcīgu artilērijas uguni tiem krustoja ceļu bruņuvilciens..
Avoti: 4. sējums