muļķīgs
muļķīgs -ais; s. -a, -ā
muļķīgi apst.
1.Tāds, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
PiemēriLabāk gudrs ienaidnieks neka muļķīgs draugs.
- Labāk gudrs ienaidnieks neka muļķīgs draugs.
- ..viņa jutās muļķīga un provinciāla meitene, kas nav spējīga izprast, kurp virzītas šo cilvēku domas..
- Kāds muļķīgs viņš [skolnieks] veras skolotājā Zālītē, kā telēns, svešā vietā ievests!
- pārn. ..puisis smējās. Muļķīgā cepure, tur [pļavā] tu guli un nezini, vai cīruļi dzied vai rudens aukas gaudo!
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriMuļķīgas izdarības.
- Muļķīgas izdarības.
- Muļķīgs skatiens.
- Muļķīgi rīkoties.
- ..[sportista] puiciskums, muļķīgā bravūrība un cinisms rada arī nožēlu..
- ..Artūrs.., Viju ieraugot, uzreiz zaudēja visu brašumu un lūkojās meitenē ar muļķīgām teļa acīm.
- . [māsa] par visu gluži muļķīgi brīnījās un priecājās.
1.2.Tāds, kura saturā izpaužas nepietiekami attīstīta, arī nepietiekami aktivizēta prāta darbība, īpašības.
PiemēriMuļķīgs joks.
- Muļķīgs joks.
- Muļķīgas iedomas.
- Muļķīga anekdote.
- Muļķīgas tenkas.
- Man sanāk dusmas, bet es neko neatbildu, gribēdams šo muļķīgo sarunu ātrāk izbeigt.
- «Ja šos divus puišus varētu apvienot vienā,» Vieziņš [treneris] brīžam iedomājas, bet tūlīt nokaunas par savu muļķīgo vēlēšanos..
- Būtu muļķīgi prasīt - kāpēc mēs elpojam gaisu?
1.3.Tāds, kas – pēc kādiem cilvēka priekšstatiem – nav gudrs (par dzīvniekiem).
PiemēriCik tak tāds vēzis muļķīgs - viņam tik jāiebāž pacerē roka, vēzis pats tai pieķeras un liek sevi izvilkt kā sakārni.
- Cik tak tāds vēzis muļķīgs - viņam tik jāiebāž pacerē roka, vēzis pats tai pieķeras un liek sevi izvilkt kā sakārni.
1.4.pārn. Neatbilstošs, neiederīgs, arī nelietderīgs (parasti par priekšmetiem).
Piemēri«Cik ilgi tu domā nēsāt šīs muļķīgās biželes? Tev tās galīgi nepiestāv ..»
- «Cik ilgi tu domā nēsāt šīs muļķīgās biželes? Tev tās galīgi nepiestāv ..»
2.Nepatīkams, nevēlams (parasti par darbību, stāvokli).
PiemēriMuļķīga situācija.
- Muļķīga situācija.
- Vēl pāris reižu veltīga sastāšanās rindā [gaidot gubernatoru], tad atklāta zobošanās savā [skolotāju] starpā par savu muļķīgo stāvokli..
- Viņam pietika šīs muļķīgās dēkas..
- Vai Gremzdes kritiens bija sekas abu konfliktam.., jeb vai tikai nejaušība, muļķīga un liktenīga kļūme..
2.1.apst. Parasti savienojumā ar «būt», «iznākt» formām apzīmē nepatīkamu, nevēlamu stāvokli.
PiemēriUn pelītei ar kaķi bija diezgan muļķīgi: viņš visu saoda jau pa gabalu un varēja pielavīties pavisam nemanot.
- Un pelītei ar kaķi bija diezgan muļķīgi: viņš visu saoda jau pa gabalu un varēja pielavīties pavisam nemanot.
- «Cik viss tomēr iznācis muļķīgi,» Ēvalds pie sevis pukojās.
Avoti: 5. sējums