kukaiņēdājs
kukaiņēdājs -a, v.
kukaiņēdāja -as, s.
1.dsk., v.; zool. Zīdītāju klases kārta, kuras pārstāvjiem raksturīgs smails purns, sīki un asi zobi (piemēram, kurmji, eži, ciršļi). Šīs kārtas dzīvnieki.
PiemēriPeļveidīgie grauzēji un kukaiņēdāji ziemā pazūd zem siltās sniega segas, ierīko tur veselas alu sistēmas un dažkārt pat vairojas..
2.Tas (tāds), kura galvenā barība ir kukaiņi (piemēram, par sikspārņiem, putniem, rāpuļiem).
PiemēriLīdz ar tauriņiem attīstījās arī kukaiņēdāji putni, kuri labprāt barojās ne tikai ar kāpuriem, bet arī ar pieaugušiem tauriņiem.
3.Tas (tāds), kas barībai izmanto kukaiņu organisma slāpekļa savienojumus, kukaiņus ķerot ar pārveidotām lapām (par augiem).
Piemēri..tādus augus, kuri ķer un paši «ēd» kukaiņus, esam ievērojuši ļoti reti. Kukaiņēdāji augi parasti aug ļoti nabadzīgās vietās - sūnu purvos, klinšu spraugās vai pat ūdenī.
Avoti: 4. sējums