sinhronija
sinhronija -as, s.; parasti vsk.
1.Stāvoklis, kad (kas) noris, darbojas, pastāv vienlaicīgi, saskaņoti laikā.
PiemēriSvārstību sinhronija.
2.val. Valodas stāvoklis kādā noteiktā, samērā nelielā laikposmā.
Piemēri..valodu var pētīt divos aspektos - vienlaicības aspekta (sinhronija) un vēsturiskās secības aspektā (diahronija).
Avoti: 7-1. sējums