banda1
banda -as, s.
1.Personu grupa, kas apvienojušās noziedzīgai darbībai.
PiemēriBruņota banda.
- Bruņota banda.
- Laupītāju banda.
- Bandas loceklis.
- «Visapkārt klīst fašistu bandas,» bārdainis turpināja. «Bez apsardzes mūs nožmiegtu.»
- Gadījumā, ja Sarkanā Armija.. padzītu vācu militāros spēkus, šai grupai bija jāveido nelegālas bandas.
1.1.sar. Tādu cilvēku grupa, kuru uzskati un rīcība ir negodīga, nemorāla, kaitīga sabiedrībai.
PiemēriSlaistu banda.
- Slaistu banda.
- «..tev pret viņiem [maniem draugiem] jāizturas ar tādu pašu uzmanību, kā es izturos pret visu tavu ierāvēju bandu,» Bertai no dusmām saskrēja acīs asaras..
Avoti: 2. sējums