vienošanās
vienošanās ģen. -ās, akuz. -os, instr. -os, s.; parasti vsk.
1.Paveikta darbība, rezultāts → vienoties1.
PiemēriPanākt vienošanos.
- Panākt vienošanos.
- Glāzes nebij pusē, kad vienošanās gatava no viena gala līdz otram.
- Pēc stundas viņi izšķīrās, noslēguši vienošanos līdz šim pieļauto kļūdu labot.
2.Oficiāls akts, kas nosaka savstarpējas saistības (piemēram, valstu starpā).
PiemēriStarptautiska vienošanās.
- Starptautiska vienošanās.
- Starptautisko līgumu apzīmēšanai tiek lietoti dažādi nosaukumi: pakts, traktāts, līgums, nolīgums, konvencija, statūti, vienošanās, deklarācija u. c.
Avoti: 8. sējums