vienotība

vienotība -as, s.; parasti vsk.

1.Vispārināta īpašība → vienots₂, šīs īpašības konkrēta izpausme.

Piemēri«Baņutas» liriskajā melosā laimīgi ieplūdusi psiholoģiskuma un gleznainības vienotība, ko komponists bija sasniedzis pirmā daiļrades perioda brieduma solodziesmās, piemēram, 1913. gada četrās dziesmās ar Raiņa vārdiem..

2.Vispārināta īpašība → vienots₃, šīs īpašības konkrēta izpausme.

PiemēriPar Latvijas nākotni domājot, mums kā skaitliski mazākai nācijai visvairāk jādomā par tautas vienotību.

3.Vispārināta īpašība → vienots₄, šīs īpašības konkrēta izpausme.

PiemēriValsts cenu vienotība.

Avoti: 8. sējums